Ilgu laiku sievietes vismazāk domāja par sevi, vienmēr par prioritāti izvirzot ģimenes un tuvinieku vajadzības. Mūsdienu laiki maina šo attieksmi – tagad sievietes pievērš lielāku uzmanību savai fiziskajai un emocionālajai labklājībai, izmanto vismodernākās tehnoloģijas un ārstēšanas metodes.
Par mūsdienīgu ārstēšanu, izmantojot invazīvās procedūras, kā tās atšķiras no tradicionālajām operācijām, kādus riskus un kādas slimības tās ārstē visefektīvāk, skaidro Republikāniskās Viļņas Universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītājs, ārsts invazīvais radiologs Andrejs Afanasjevs.
Ārsts invazīvais radiologs A. Afanasjevs saka, ka pamatjautājums medicīnā paliek nemainīgs: kā palīdzēt pacientam atgūties pēc iespējas ātrāk, efektīvāk un ar minimālām blakusparādībām, lai viņš pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālā dzīvē. Minimāli invazīvas procedūras bieži ir atbilde uz šo jautājumu, jo to būtība un mērķis ir tieši tas – nodrošināt efektīvu ārstēšanu ar vismazāko iespējamo ietekmi uz pacienta ķermeni.
Šodien, pēc ārsta domām, minimāli invazīvas procedūras kļūst par pirmās izvēles ārstēšanas metodi daudzās jomās, piemēram, kardioloģijā, onkoloģijā, ortopēdijā, ginekoloģijā un gastroenteroloģijā. Lai šīs metodes varētu pielietot vēl plašāk, ir nepieciešams konsekvents tehnoloģiskais, zinātniskais un klīniskais progress, kā arī sadarbība starp ārstiem, lai dažādu jomu speciālisti varētu apmainīties ar zināšanām un pieredzi, nodrošinot, ka katrs pacients saņem optimālu, individualizētu ārstēšanu. Kad ārsti apmainās ar labu praksi un apspriež sarežģītus gadījumus, rodas iespēja ātrāk risināt problēmas un uzlabot pacientu aprūpi visos veselības aprūpes līmeņos.
“Invazīvās radioloģijas spektrs ir ārkārtīgi plašs. Terapeitiskiem nolūkiem, izmantojot dažādus katetrus, tiek nodrošināta piekļuve nepieciešamajam asinsvadam vai kanālam un tiek veikta sašaurinājumu paplašināšana ar īpašiem dozatoriem (angioplastija) vai tās sienas nostiprināšana ar dažādu metāla caurulēm (stentēšana). Asinsvadus var steidzami atslēgt (tiek izmantota trombektomija), piemēram, smadzeņu, zarnu vai ekstremitāšu artēriju aizsprostošanās gadījumā vai aizsērējusi, piemēram, asiņošanas laikā. Var bloķēt arī asinsvadus, kas barojas ar audzējiem vai citām struktūrām (dzemdes miomas, varikocele, arteriovenozās anomālijas). Smadzeņu aneirismu ārstēšanā tiek izmantoti ļoti novatoriski instrumenti, liela uzmanība tiek pievērsta ārkārtīgi sarežģītu aortas aneirismu endovaskulārās ārstēšanas jomai, izmantojot atsevišķus stentu transplantātus.
Visbeidzot, minimāli invazīvas procedūras raksturo augsta efektivitāte un precizitāte. Izmantojot reāllaika attēlveidošanas tehnoloģijas, invazīvie radiologi var precīzi veikt procedūru tur, kur tā ir visvairāk nepieciešama, nesabojājot apkārtējos veselos audus. Procedūras laikā viss tiek precīzi kontrolēts reālā laikā, procedūras gaita tiek uzraudzīta, kā arī tiek nodrošināta ārkārtīgi precīza un efektīva ārstēšana,” apliecina radiologs. Uz jautājumu, vai prceduras var veikt visiem pacientiem bez izņēmumiem, vai arī tādu nav, ārsts atbild, ka invazīvas procedūras ir piemērotas daudziem pacientiem, taču, tāpat kā jebkuras medicīniskas iejaukšanās, tās var nebūt piemērotas noteiktām situācijām – piemēram, ne visi dzemdes miomu klasifikācijas veidi ir piemēroti embolizācijai, tāpat kā miomas izmēri, grakims 15 cm un vairāk – šādiem pacientiemtas piedāvā tradicionālu ārstēšanas metodi. Nav piemērots arī pacientiem ar specifiskām anatomiskām īpašībām vai vienlaicīgām slimībām, ļoti progresējošu onkoloģisko slimību klātbūtnē vai alerģiju klātbūtnē pret noteiktām kontrastvielām. Šādos gadījumos var būt nepieciešamas tradicionālās ķirurģiskās metodes, bet katrs gadījums ir jānovērtē kompetentu ārstu komandai.
Uz jautājumu par to, cik bieži sievietēm tiek veiktas invazīvās radioloģijas procedūras un kāda ir to pieejamība mūsu valstī, ārsts radiologs A. Afanasjevs atbild, ka invazīvās radioloģijas procedūru biežums sievietēm Lietuvā ir atkarīgs no konkrētās patoloģijas. Piemēram, dzemdes miomu ārstēšana ir embolizācija, kas pašlaik kļūst arvien populārāka. Zemas invazīvas, saudzējošas sievietes ķermeņa invazīvās radioloģijas metodes tiek veiksmīgi ārstētas arī ar endometriozi, iegurņa pilno asins sindromu, dzemdes asiņošanu, krūts fibroīdiem, kā arī onkoloģiskām slimībām. “Irnors invazīvās radioloģijas procedūru klāsts nepārtraukti paplašinās, jo tā ir viena no visattīstītākajām mūsdienu medicīnas jomām, kuras pieejamība reģionos var atšķirties – lielpilsētu teritorijās, kur ir specializētāki ārsti un ir atbilstoša infrastruktūra, pacienti var vieglāk saņemt šos pakalpojumus. Tikmēr mazākās pilsētās pacienti var saskarties ar nosūtījuma vai informācijas trūkumu par šādu ārstēšanu – daudzas sievietes pat nezina par šo ārstēšanas iespēju, daži cilvēki joprojām iedomājas radiologu tikai kā “fotogrāfiju” aprakstu, nezina, ka radioloģija tiek izmantota ne tikai diagnostikā, bet arī dažādu slimību ārstēšanā. Ārstēšanas metožu izvēle ir atkarīga arī no ārsta pieredzes un parastās prakses, tāpēc pacienti ne vienmēr tiek nosūtīti uz konsultāciju pie intervences radiologa. Mūsdienās invazīvā radioloģija ir viena no progresīvākajām medicīnas jomām, taču joprojām trūkst papildu izglītības par šo procedūru ieguvumiem gan ārstiem, gan pacientiem,” ir pārliecināts ārsts.
Jautājot, kura no minimāli invazīvo procedūru galvenajām priekšrocībām tiktu atšķirta, salīdzinot ar tradicionālajām ķirurģiskajām procedūrām, A. Afanasjevs izšķir faktu, ka viena no galvenajām šo procedūru priekšrocībām ir minimālais iejaukšanās efekts, kas ļauj sasniegt dziļākās ķermeņa struktūras bez atvērta griezuma. Pēc radiologa domām, griezuma izmērs ir tikko adatas cauruma lielumā, tāpēc ķermenis netiek traumēts tāpat kā ķirurģisko procedūru laikā, kad tiek veikti lieli, ilgi dzīstoši griezumi, kam nepieciešama gan papildu aprūpe slimnīcā, gan ilgs atveseļošanās un atveseļošanās periods. “Piemēram, tradicionālajā dzemdes miomu ārstēšanā bieži tiek ieteikts veikt miomektomiju vai pat histerektomiju, ko es pastāvīgi dzirdu no sievietēm, kuras piesakās, kuras laikā dzemde tiek noņemta. Ķirurģiskās operācijas laikā tiek veikts 10-15 cm garš griezums vēdera lejasdaļā, tiek pielietota vispārējā anestēzija, un pēc operācijas pacientiem 2 līdz 5 dienas jāatrodas slimnīcā. Pilnīga atveseļošanās pēc histerektomijas ilgst 6-8 nedēļas. Tikmēr dzemdes miomu ārstēšanā minimāli invazīvā veidā, piemēram, emolizējot, tiek veikta vairāku milimetru dūriens cirksnī un tiek pielietota vietējā anestēzija. Pēc procedūras pacients var atgriezties mājās vienas vai divu dienu laikā un ātri atgriezties parastajā dzīves ritmā. Vairumā gadījumu minimāli invazīvas procedūras tiek veiktas ambulatori vai prasa tikai īslaicīgu hospitalizāciju. Tas ir mazāks slogs gan ārstniecības iestādei, gan pacientam. Turklāt šādas procedūras parasti rada mazāk pēcoperācijas sāpju un diskomforta,” ārsts uzskaita priekšrocības.
Pilnu rakstu par sieviešu veselību varat izlasīt ŠEIT.
