Efektīvs ārstēšanas risinājums sievietēm, kuras cieš no pastāvīgām vēdera sāpēm

Iegurņa sastrēguma sindroms (BPS) ir izplatīts veselības traucējums sievietēm, kas var būtiski pasliktināt viņu labklājību un dzīves kvalitāti. Sievietes ar BPS bieži sūdzas par hroniskām iegurņa sāpēm, kuru izcelsmi ir diezgan grūti noteikt. Gan precīzai diagnozei, gan šīs problēmas risināšanai bieži nepieciešama vairāku dažādu speciālistu iesaiste. Vairāk par iegurņa sastrēguma sindromu un tā mūsdienīgo ārstēšanas metodi – iegurņa vēnu embolizāciju – skaidro asociētais profesors Dr. Vilius Rudaitis, Viļņas Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas klīnikas Ginekoloģijas nodaļas vadītājs, un Rokas Girčius, intervencionālais radiologs Viļņas Universitātes slimnīcas Santaros klīnikās.

Kas ir iegurņa sastrēguma sindroms

Saskaņā ar Dr. Vilius Rudaitis, iegurņa sastrēguma sindroms ir hroniskas sāpes iegurņa rajonā, ko izraisa traucēta venozā asins izvadīšana no iegurņa. “Venozās vārstuļa nepietiekamības gadījumā asinis uzkrājas iegurņa vēnās, pārslogo to sienas un izraisa hronisku diskomfortu ar dažādu intensitāti,” skaidro ārsts.
Saskaņā ar dzemdību speciālista-ginekologa teikto, iegurņa sastrēguma sindroms tiek diagnosticēts vienai no trim pacientēm, kurām ir hroniskas iegurņa sāpes. Šī slimība visbiežāk skar sievietes reproduktīvā vecumā. GDS gadījumā hroniskas iegurņa sāpes var būt pastāvīgas vai pastiprināties pēc fiziskas slodzes, ilgstošas stāvēšanas vai sēdēšanas. Šo slimību bieži pavada dzīves kvalitātes pasliktināšanās, samazināta darba spēja un samazināta seksuālā vēlme, taču galīgā diagnoze bieži tiek aizkavēta slimības specifikas un sarežģītības dēļ.

“GDS bieži tiek nepareizi diagnosticēts tāpat kā citas slimības, piemēram, endometrioze vai kairinātas zarnas sindroms. Ja endoskopiskās vai radioloģiskās pārbaudes neapstiprina šīs slimības, var rasties aizdomas par BPS,” viņš saka.

Kā tiek diagnosticēts DPS
BPS noteikšanai nepieciešams laiks un visaptveroša pieeja. “Diagnoze sākas ar pacientu sūdzību analīzi un klīnisko izmeklēšanu,” skaidro Dr. V. Rudaitis. “Galvenās diagnostikas metodes ir iegurņa un vēdera izmeklējumi ar Doplera spēku” – ultraskaņas tehnika, kas paredzēta asins plūsmas un intensitātes analīzei.
Saskaņā ar intervencionālo radiologu R. Girčiu, pareizi veikta magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) arī var palīdzēt diagnosticēt šo slimību. Datortomogrāfija (CT) var arī precīzi novērtēt asinsvadu stāvokli un patoloģijas, taču šī izmeklēšana izraisa starojuma iedarbību, tāpēc, lai gan ļoti vērtīga, to vajadzētu veikt tikai nepieciešamības gadījumā.
Runājot par ārstēšanas iespējām iegurņa sastrēguma sindromam, Dr. V. Rudaitis saka, ka ārstēšana var būt gan konservatīva, gan intervencionāla: “Tiek izmantoti pretsāpju līdzekļi, hormonu terapija vai inovatīva metode – iegurņa vēnu embolizācija, kas, pareizi diagnosticēta, ir ārkārtīgi efektīva.”

Kas ir iegurņa vēnas embolizācija
Intervencionālais radiologs Rokas Girčius skaidro, ka iegurņa vēnu embolizācija ir minimāli invazīva terapeitiska procedūra, kuras laikā iegurņa un/vai olnīcu vēnas tiek bloķētas (embolizētas) ar īpašām ierīcēm, kas aizver iegurņa vēnas, izraisot vēnu stazi.
Procedūra tiek veikta ar rentgena vadību, parasti vietējā anestēzijā, piekļuve tiek izvēlēta kakla vai cirkšņa vēnām. “Vēna tiek ievietota ultraskaņas vadībā, un tiek ievadīta ļoti plānu katetru/cauruļu sistēma. Caur to tiek sasniegtas paplašinātās olnīcu un/vai iegurņa vēnas, kuras aizver, ievadot embolizējošas vielas,” skaidro ārsts. “Tas palīdz novērst vēnu asins nosprostojumu un mazināt sāpes. Lai pastiprinātu terapeitisko efektu, vēnas bieži tiek vienlaikus aizvērtas ar speciālu skleroterapijas līdzekli.”

Aptuveni 3 stundas pēc procedūras pacients var doties mājās. Tā kā nav nepieciešams ilgstoši uzturēties slimnīcā, pacients var ātri atgriezties ikdienas dzīvē. Pēc procedūras nav nepieciešama īpaša atpūta vai aprūpes režīms.
Runājot par pēcprocedūras periodu, R. Girčius saka, ka nelielas iegurņa vai vēdera sāpes var būt jūtamas līdz pat divām nedēļām. Pēc viņa teiktā, tas ir raksturīgi postembolizācijas sindromam – asinsvadu nosprostojumam, ko izraisa jebkura embolizācija. Diskomforta gadījumā nepatīkamas sajūtas var kontrolēt ar nelielām pretiekaisuma zāļu devām.
Pēc intervencionālā radiologa teiktā, iegurņa vēnu embolizāciju kā ārstēšanas metodi iegurņa sastrēguma sindromam var piemērot visām sievietēm, izņemot grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti. Šo procedūru nevar veikt arī tad, ja ir zināma alerģija pret kādu no procedūras laikā izmantotajām vielām (piemēram, rentgena kontrastvielu).

Iegurņa vēnu embolizācijas ieguvumi
Pēc Dr. R. Girčiusa teiktā, embolizācija pašlaik ir drošākā un ātrākā BPS ārstēšanas metode, raksturojoties ar ārkārtīgi zemu komplikāciju līmeni un augstu klīnisko panākumu līmeni. Pēc procedūras pacienti saņem pozitīvus ārstēšanas rezultātus tikai dažu nedēļu laikā.

Salīdzinot ar citām invazīvām ārstēšanas metodēm, embolizācija, iespējams, ir vienīgais veids, kā veikt DMS ārstēšanu bez plašas un sarežģītas ķirurģiskas iejaukšanās. Šī procedūra ir arī ļoti efektīva – apvienojot embolizācijas un sklerozes metodes, panākumu līmenis sasniedz aptuveni 95%.

“Iegurņa sastrēguma sindroms ir grūti diagnosticējams, bet efektīvi ārstējams stāvoklis. Šī inovatīvā iegurņa vēnu embolizācijas metode ļauj pacientiem ātri atgriezties pie ikdienas rutīnas, aizmirst traucējošus simptomus un baudīt ievērojami uzlabotu dzīves kvalitāti,” secina ārsti Dr. Viliuss Rudaitis un Rokas Girčius, noslēdzot sarunu.

Lasiet rakstu ŠEIT.

Dalīties:

saistīts posts

Pirmā plaušu krioablācija Tartu Universitātes slimnīcā

Pirmā plaušu krioablācijas procedūra tika veiksmīgi veikta Tartu Universitātes slimnīcā. Šis solis stiprina intervences onkoloģijas pakalpojumu attīstību reģionā un nodrošina minimāli invazīvas ārstēšanas iespējas pacientiem ar plaušu audzējiem.

Minimāli invazīva aknu vēža ārstēšana Klaipēdā

Klaipēdas Universitātes slimnīcā 70 gadus vecam aknu vēža pacientam, kuram nevarēja veikt operāciju, tika piešķirta minimāli invazīva ārstēšanas metode – mikroviļņu ablācija. Procedūras laikā audzējs tiek iznīcināts, precīzi iedarbojoties uz karstumu, nesabojājot apkārtējos audus, un pacienta atveseļošanās ir ātrāka un vieglāka nekā pēc atklātas operācijas.