Plaušu vēzis ir viena no visbiežāk sastopamajām un agresīvākajām onkoloģiskajām slimībām. Saskaņā ar jaunākajiem Lietuvas Higiēnas institūta datiem mūsu valstī katru gadu tiek diagnosticēti aptuveni pusotrs tūkstotis jaunu plaušu vēža gadījumu, un pat aptuveni 1300 no tiem, kas saslimst ar šo slimību, mirst. Vairāk par šo slimību, tās riska faktoriem un jaunākajām ārstēšanas metodēm stāsta Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīca (LSMUL) Kauņas klīnikas Ārsts pulmonologs, onkologs-ķīmijterapeits prof. Mariuss Žemaitis, Pulmonoloģijas klīnikas Torakālās onkoloģijas un invazīvās pulmonoloģijas sektora Torakālās onkoloģijas un invazīvās pulmonoloģijas sektora vadītājs un Dr. Aurimas Mačionis, Minimāli invazīvo radioloģisko procedūru (MIRP) sektora vadītājs, ārsts radiologs.
Galvenais slimības cēlonis ir smēķēšana
Pēc prof. M. Žemaitis domām, vairāk nekā 90 procenti. Plaušu vēža gadījumus izraisa smēķēšana. Saskaņā ar vēstures avotiem pagājušā gadsimta sākumā šī slimība bija ārkārtīgi reta, un globālā līdz pat šai dienai notiekošā plaušu vēža pandēmija sākās kopā ar smēķēšanas popularitāti. Agrāk daudz vairāk vīriešu nekā sieviešu saslima ar plaušu vēzi, un tas bija saistīts ar lielāku smēķēšanas izplatību vīriešu vidū. Tomēr šobrīd, ņemot vērā pieaugošo smēķētāju sieviešu skaitu Eiropas Savienības valstīs, sieviešu mirstība no plaušu vēža jau ir līdzvērtīga mirstības līmenim no krūts vēža. Ir zinātniski pierādīts, ka vienīgais efektīvais plaušu vēža profilakses pasākums, kas palīdz samazināt plaušu vēža attīstības vai profilakses iespējamību, ir atmest smēķēšanu
Tomēr profesors atzīmē, ka plaušu vēža risku palielina arī pasīvā smēķēšana, gaisa piesārņojums, darbs vai saskare ar radona gāzi, azbests (viela, ko izmantoja rūpniecībā, kuģu būvē un ēkās līdz 1970. gadiem), citas ķīmiskas vielas, vienlaicīgas plaušu slimības (starp citu, arī smēķēšanas izraisītas), iedzimtība. Visbiežāk plaušu vēzis skar cilvēkus vecumā no 60 līdz 70 gadiem, taču klīniskajā praksē nav nekas neparasts sastapties ar jaunākiem pacientiem – 50-55 gadus veciem.
“Runājot par plaušu vēža profilaktisko skrīningu, tiek uzskatīts, ka, lai diagnosticētu slimību vēl pirms tās pirmo simptomu parādīšanās, skrīnings jāsāk no 50-55 gadu vecuma. Ir vērts atzīmēt, ka Eiropas Savienībā ir publicēts vēža apkarošanas plāns, kurā liela uzmanība pievērsta plaušu vēža agrīnai diagnosticēšanai. Ir noteiktas vadlīnijas, kas norāda, ka plaušu vēža skrīnings ir jāievieš visās Eiropas Savienības valstīs, ļaujot slimību diagnosticēt agrāk, kad to var ārstēt,” saka ārsts pulmonologs.
Plaušu vēža ārstēšanas iespējas
Prof. M. Žemaitis saka, ka plaušu vēža ārstēšanas taktika un slimības prognoze ir atkarīga no tās izplatības. Visefektīvākais – ķirurģiskā ārstēšana var tikt pielietota pēc plaušu vēža diagnozes sākuma stadijās. Šī iemesla dēļ īpaši svarīga ir agrīna slimības diagnostika, kas tiek veikta, izmantojot jaunākās tehnoloģijas – sākot ar pozitronu emisijas tomogrāfiju, elektromagnētiskās navigācijas bronhoskopiju un beidzot ar vissarežģītākajām patoloģiskās un molekulārās izpētes metodēm.
Progresējoša plaušu vēža klātbūtnē tiek izmantota kombinēta vai sistēmiska terapija. Tāpēc, sniedzot palīdzību plaušu vēža slimniekiem, īpaši svarīgs ir multidisciplināras komandas princips. Šogad Kauņas klīnikās tika izveidota torakālo audzēju tematiskā grupa, kas apvieno ārstus pulmonologus, onkolologus, ķīmijterapeitus, onkologus, radioterapeitus, ķirurgus, patologus, radiologus, ģenētiķus, rehabilitologus un citu jomu speciālistus, kuri cenšas nodrošināt vislabāko onkoloģisko aprūpi plaušu vēža pacientiem vai tiem, par kuriem ir aizdomas par šo slimību. Minimāli invazīvo radioloģisko procedūru nozare ir vērsta uz onkoloģisko pacientu ilgtspējīgu ārstēšanu.
“Ja pirms pārdesmit gadiem tika izmantota tikai toksiska ķīmijterapija, tad šobrīd vēzis tiek ārstēts ar mērķa terapiju, kas iedarbojas uz noteiktiem molekulāriem mērķiem uz audzēja šūnām, bet nebojā veselās šūnas. Mērķa terapija atsevišķiem pacientiem palielina paredzamo dzīves ilgumu, aizkavē slimības progresēšanu un ir ievērojami labāk panesama salīdzinājumā ar standarta ķīmijterapiju. Imūnterapiju izmanto arī plaušu vēža ārstēšanai, kas palīdz atjaunot cilvēka imūnsistēmu, aktivizēt imūnās šūnas, lai tās pašas sāktu cīnīties ar plaušu vēzi. Ārstēšanas rezultāti ar šīm metodēm ir patiešām iepriecinoši. Ja agrāk pēc ķīmijterapijas terapijas piecu gadu izdzīvošanas rādītājs bija tikai daži procenti, tad pēc ārstēšanas ar jaunās paaudzes metodēm tas sasniedz aptuveni 30 procentus,” stāsta prof. M. Žemaitis.
Inovācijas plaušu vēža ārstēšanā – termiskā ablācija
Pēc Dr. A. Mačionis domām, papildus jau minētajām metodēm mūsdienu plaušu vēža ārstēšanas iespēju arsenāls ir papildināts ar vietējām destruktīvām terapijām: mikroviļņu ablāciju un krioablāciju. Šīs inovatīvās un efektīvās metodes tiek izmantotas gan primārā plaušu vēža, gan metastātiskas plaušu slimības ārstēšanā, kad ķirurģiska ārstēšana ir neiespējama vai riskanta iespējamo komplikāciju, vienlaicīgu slimību vai nepietiekamas pacienta elpošanas funkcijas dēļ.
“Tās ir minimāli invazīvas operācijas bez iegriezuma, kuru laikā audzējā caur ādu tiek ievadītas speciālas adatas un tas tiek pakļauts karstumam vai sasalšanai. Tādā veidā tiek traucēta audzēja struktūra, kā rezultātā tā kļūst dzīvotnespējīga. Šīs operācijas ļauj maksimāli saglabāt plaušu audus un saglabāt elpošanas funkciju,” stāsta radiologs.
Saskaņā ar Dr. Aurimas Mačionis teikto, termiskās ablācijas operācijas ir ļoti labi panesamas. Jau nākamajā dienā pēc ārstēšanas pacienti tiek atbrīvoti mājās, viņu darba spējas tiek ātri atjaunotas, lai cilvēki varētu atgriezties pie ierastajām ikdienas aktivitātēm. Vienas operācijas laikā var veikt arī vairāku ļaundabīgu audzēju ārstēšanu, un komplikācijas pēc šīm operācijām ir ļoti reti.
Pēc minimāli invazīvo radioloģisko procedūru sektora vadītājas teiktā, mikroviļņu ablācija vai krioablācija var efektīvi ārstēt zemas izplatības I stadijas plaušu vēzi vai metastātisku plaušu slimību, kur ļaundabīgā slimība tiek apturēta ar sistēmisku ārstēšanu, un ablācijas mērķis ir beidzot iznīcināt atlikušos metastātiskos slimības perēkļus.
Dr. A. Mačionis norāda, ka ļaundabīgo audzēju ablācija ir visefektīvākā, ja to diametrs ir līdz 3 centimetriem. Tikmēr lielāki audzēji, kas atrodas blakus bīstamām struktūrām plaušu centrālajā daļā, jāārstē, izvēloties citas alternatīvas, piemēram, stereotaktisko staru terapiju utt.
Radiologs stāsta, ka digitālās tehnoloģijas un mākslīgā intelekta navigācijas sistēmas palīdz ātrāk un precīzāk veikt nākamās paaudzes operācijas. Termiskās ablācijas operācijas tiek veiktas datortomogrāfa kontrolē, un ar navigācijas sistēmas palīdzību pacientam pieļaujamais rentgena staru daudzums skenēšanas laikā ir ievērojami samazināts.
Mūsdienu medicīnas virziens – minimāli invazīvas metodes
“Mūsdienu invazīvās medicīnas virziens ir metodes, kas mazāk traumē pacientu, kuru galvenais mērķis ir panākt tādu pašu vai labāku terapeitisko efektu, bet samazināt komplikāciju risku un ātrāk atjaunot pacienta darba spējas. Starptautiskie klīniskie pētījumi ir parādījuši, ka lokāla destruktīva terapija, izmantojot mikroviļņu ablāciju un krioablāciju, ir efektīva un droša plaušu vēža ārstēšanas metode, kad ķirurģiska ārstēšana nav iespējama. Tāpat ir atzīts, ka šīs ārstēšanas metodes ir efektīvas, drošas un saudzējošas plaušu audus citu plaušu orgānu ļaundabīgo audzēju metastāžu ārstēšanā,” sarunas noslēgumā uzsver A. Mačionis.
