Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, gandrīz katrs no mums izmanto viedierīces, kas mums atvieglo dzīvi. Tomēr šīs tehnoloģijas ir noderīgas ne tikai ikdienas dzīvē, bet arvien vairāk iebrūk medicīnas nozarē. Ikvienam no mums tagad ir iespēja ikdienā sekot līdzi savai veselībai un nepareizas darbības gadījumā – saņemt paziņojumus uz savām viedierīcēm un savlaicīgi meklēt palīdzību. Un, parādoties ārsta kabinetā, daudzi būtu pārsteigti – šis savā darba vietā izmanto vēl modernākas tehnoloģijas. Tas ir mākslīgais intelekts, ar kura palīdzību, izrādās, ārstu darbs kļūst daudz efektīvāks. Bet vai mēs varam un vai mēs esam gatavi uzticēt tehnoloģijas mūsu visdārgākajai vērtībai – veselībai?
Mākslīgais intelekts operāciju zālē
Tehnoloģiju attīstība ir patiesi iespaidīga. Tehnoloģijas, kas kalpo veselības uzraudzībai, glābj dzīvības, taču nav arī noslēpums, ka dažādas tehnoloģijas ne tikai palīdz patstāvīgi uzraudzīt veselības stāvokli, tā dažādās izmaiņas un savlaicīgi izvairīties no briesmām, bet arī tieši palīdz ārstēt pacientus. Viens no šādiem tehnoloģiskiem rīkiem ir mākslīgais intelekts (MI), kam ir bezgalīgas iespējas, kas palīdz ne tikai ikdienā, bet arī medicīnā.
Tāpat kā ar viedierīcēm, tāpat kā ar mākslīgo intelektu, cilvēka veselības uzticēšana šīm tehnoloģijām dažiem joprojām šķiet nedroša, taču, kā norāda VUL Santaros klīniku invazīvais radiologs Dr. Donato Jocius, mākslīgais intelekts neizbēgami iekļūst medicīnas nozarē. Lai gan mākslīgais intelekts plašākai sabiedrībai ir kļuvis pazīstamāks vēl nesen un tā funkcionalitāti testē arvien vairāk darbinieku, studentu un skolēnu no dažādām nozarēm, radiologs skaidro, ka šī rīka priekšgājēji radioloģijā nav nekas jauns.
“Diagnostiskajām radioloģiskajām sistēmām ir dažādi protokoli automātiskai segmentācijai, asinsvadu noteikšanas rīkiem utt. Pašlaik ir AI sistēmas, kas palīdz atklāt audzējus, novērtēt to dažādos parametrus. Mākslīgais intelekts ienāk arī pacientu ārstēšanas tvērumā – ir dažādas ķirurģiskas robotizētas sistēmas, kas atvieglo sarežģītus uzdevumus, ļauj precīzi veikt specifiskas kustības, teorētiski samazina kļūdu iespējamību, noguruma faktoru.
Invazīvā radioloģija nav izņēmums – audzēju ārstēšanas veikšanai ir izstrādātas robotizētas vai daļēji robotizētas sistēmas, kas palīdz precīzi pozicionēt adatu, prognozēt turpmāko ārstēšanas lauku, novērtēt šeit un tagad veiktās procedūras efektu – operāciju zālē, un, ja nepieciešams, veikt papildu darbības.
Plašākā nozīmē mākslīgais intelekts var tikt izmantots vai tiek izmantots zāļu izstrādē, veselības sistēmas uzraudzībā, slimību diagnostikā, veselības datu pārvaldībā un analīzē, personalizētu lēmumu pieņemšanā, gan ķirurģisko, gan medicīnisko procedūru pielietošanā – tas ir ļoti plaši,” ārsts uzskaita šī rīka neierobežotās iespējas.
Jautāts, vai mākslīgais intelekts var pilnībā aizstāt pašlaik veiktās terapeitiskās procedūras, ārsts saka, ka grūti spriest – laiks rādīs. Tomēr, pēc viņa teiktā, mākslīgais intelekts jau var palielināt veikto diagnostikas un terapeitisko procedūru precizitāti, samazināt procedūras laiku, samazināt cilvēka kļūdu un noguruma ietekmi.
“Mākslīgais intelekts var analizēt un iekļaut lielu daudzumu sarežģītu sarežģītu datu, atpazīt dažādu izmaiņu tieksmes un raksturu, ko cilvēks var atpazīt tikai daļēji. Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka MI nav cilvēka tieksmes lēmumu pieņemšanā, citiem vārdiem sakot, cilvēka faktors tiek likvidēts. MI var palielināt efektivitāti, precizitāti un samazināt darba slodzi, kas ievērojami palielinātu pacientam veltīto laiku, kā arī ārstu koncentrēšanos uz sarežģītiem gadījumiem.
Skatoties no invazīvās radioloģijas prizmas, mākslīgais intelekts kalpo vairākos aspektos. Pirmkārt, plānojot procedūras, tādi rīki kā virtuālā realitāte ļauj veikt pirmsprocedūras plānošanu, precīzi novērtēt sarežģītu anatomiju vai simulēt pašu procedūru un tās rezultātu, neradot potenciālu risku pacientam. Un šeit, procedūras laikā, AI var kalpot daudzos veidos. Ārstējot asinsvadu stenozes (sašaurinājumus) vai aneirismas (dilatācijas), tas var palīdzēt izvēlēties pareizos asinsvadu stentus vai stenttransplantātus, sarežģītos gadījumos tas palīdz novērtēt asinsvadu lūmenu, lai prognozētu ārstēšanas turpmāko efektu.
Veicot pirms procedūras veikto trīsdimensiju (datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses attēlveidošana vai pozitronu emisijas tomogrāfija), automātiskā saplūšana ar strādājošiem intraoperatīviem 2D vai datortomogrāfijas attēliem, kas veikti ar AI palīdzību, ļauj palielināt abu diagnostikas procedūru, piemēram, biopsiju, un dažādu terapeitisko procedūru, piemēram, audzēja ablācijas, precizitāti un precizitāti. Šādos gadījumos mākslīgā intelekta sistēmas ne tikai palīdz izvēlēties optimālo ceļu, bet vienlaikus spēj novērtēt arī mainīgos fizioloģiskos aspektus, piemēram, kustību kompensēšanu, pacientam elpojot , kas palielina procedūras precizitāti, saīsina tās laiku,” skaidro ārste.
Ārstiem mākslīgais intelekts nav konkurents, bet gan palīgs
Tomēr skeptiķiem daļēji ir taisnība – šim rīkam ir ne tikai priekšrocības, bet arī trūkumi, kurus var apšaubīt, apspriežot, vai mākslīgais intelekts spēj sniegt medicīnisko palīdzību, izvairoties no kļūdām vai pilnībā aizstājot ārstus. Tāpēc šis rīks joprojām ir tikai iespēja sasniegt augstākus rezultātus, un cilvēka rokas un prāts medicīnā, vismaz pagaidām, ir neizbēgams faktors.
“Dažādos literatūras avotos mēs varam atrast arī apgalvojumus, ka mākslīgais intelekts, iespējams, nekad nesasniegs cilvēka holistiskās domāšanas līmeni. AI ir jāredz objekts simtiem vai tūkstošiem reižu, lai saņemtu pastāvīgu atkārtotu atgriezenisko saiti un pēc tam spētu to atpazīt, un cilvēks to var izdarīt, vienkārši novērojot objektu pat vienu reizi.
Tas jo īpaši attiecas uz retām slimībām vai patoloģiskām izmaiņām, kas nenotiek reti – AI sistēmas šādas izmaiņas var neatklāt. Turklāt mākslīgais intelekts “mācās”, izmantojot noteiktus datus, tāpēc mākslīgā intelekta sistēmas izmantošana, lai analizētu nedaudz cita veida datus, var novest pie kļūdām,” viņš saka.
Ārsts arī uzsver, ka viens no galvenajiem AI trūkumiem ir “dzīves” pieredzes trūkums, kas nepieciešams, lai atrisinātu reālus uzdevumus, novērtējot visu abstraktā un vispārinātā veidā.
“Jautājums par mākslīgā intelekta atbildību ir vēl viena aktuāla un sarežģīta problēma – algoritmi var kļūdīties, neprecīzi novērtēt patoloģiju vai izvēlēties ārstēšanu – mūsdienu medicīnā tas neizbēgami noved pie juridiskām un atbildības problēmām,” saka Dr. Jocius.
Lasi vēl: Delfi.lt
