Unikāla procedūra tiem, kas cieš no ceļa locītavu sāpēm

Sāpes ceļgalos ir viena no biežāk sastopamajām problēmām, kas skar vecāka gadagājuma cilvēkus, izraisot fizisko un sociālo aktivitāti, nervozitāti, bezmiegu un pat depresiju. Bieži vien vienīgais veids, kā pārvarēt šīs sāpes, ir apņemties veikt ceļa locītavas protezēšanas operāciju. Vismaz tā tas ir bijis līdz šim. Pavisam nesen Panevēžas republikāņu slimnīca sāka piemērot revolucionāro ceļa locītavas embolizācijas procedūru, ko sauc par revolucionāro procedūru – minimāli invazīvu un efektīvu veidu, kā novērst locītavu sāpes.

Ceļa locītavas sāpes – ne tikai fizisks diskomforts

Republikāniskās Paņevežas slimnīcas radiologu Dr. Andrius Pranculis var saukt par ceļa embolizācijas pionieri Lietuvā. Speciālists, kurš ir uzkrājis plašu pieredzi invazīvajā radioloģijā, bija pirmais mediķis, kurš mūsu valstī veica šo procedūru. Šodien tas ir vienīgais speciālists valstī, pie kura pacienti var vērsties, lai embolizētu ceļa locītavu.

Pēc Dr. Andrius Pranculis domām, galvenie sāpju parādīšanās cēloņi ceļa locītavā ir liekais svars, darba raksturs, traumas un locītavu artroze.

“Ceļa locītavas sāpes var izraisīt gan viens konkrēts iemesls, gan sarežģīts to kopums. Ļoti bieži šīs sāpes rodas liekā svara dēļ, kad ceļa locītavas ir stipri noslogotas. Locītavu artroze, ko izraisa dabiska novecošanās, arī izraisa sāpes šajā ķermeņa zonā. Stāvošs vai smags fizisks darbs, kad visa ķermeņa dinamika ir izkropļota, ir vēl viens sāpju cēlonis ceļa locītavā. Nedrīkst aizmirst arī ilgstošu traumu sekas, kad ir bojāti locītavas skrimšļi, krusteniskā saite vai menisks,” skaidro Dr. A. Pranculis.

Parādoties sāpēm ceļa locītavā, pēc radiologa domām, pasliktinās gan cilvēka fiziskais, gan psiholoģiskais stāvoklis.

“Ceļa locītava var sāpēt gan kustoties, gan miera stāvoklī, un pašas sāpes ir gan momentānas, gan pastāvīgas. Pēdējā gadījumā pacientiem ir pastāvīgi jālieto sāpju mazinošas zāles, jo iekaisis ceļgals, cilvēka mobilitāte ir radikāli samazināta, viņam kļūst grūti staigāt, veikt ikdienas darbus. Vispārīgi runājot, cilvēks kļūst par sava ķermeņa ķīlnieku, un rezultātā pasliktinās arī viņa psiholoģiskais stāvoklis,” saka sarunu biedrs.

Republikāniskās Paņevežas slimnīcas radioloģijas nodaļā, kā stāsta dr. A. Pranculis, bieži vēršas cilvēki, kuriem vairs neviens nepalīdz – ne medikamenti, ne dažādas procedūras.

“Lielākā daļa manu pacientu ir izmēģinājuši visas iespējamās ārstēšanas metodes, gan konservatīvās, gan alternatīvās, tāpēc viņiem ir jāgaida tikai ceļa locītavas protezēšanas operācija. Tomēr daži no viņiem nevar veikt šo operāciju sava vispārējā veselības stāvokļa, vecuma, citu slimību dēļ, un daži vienkārši baidās no šādas invazīvas ārstēšanas metodes,” saka Dr. A. Pranculis.

Pēc viņa teiktā, visbiežāk sievietes piesakās ceļa locītavas embolizācijai, un pacientu vidējais vecums ir 66 gadi.

“Manu pacientu sadalījums ir 70 procenti. sievietes un 30 procenti. vīrieši, bet es nedomāju, ka vīrieši no šīs problēmas cieš retāk, tas ir tikai tas, ka viņi nevēlas doties pie ārstiem un rūpēties par savu veselību. Tajā laikā pacientu vecums atbilst globālajām tendencēm, t.i. y. kā jau visur, arī Lietuvā šī problēma visbiežāk skar cilvēkus, kas vecāki par 60 gadiem,” stāsta radiologs.

Vairs nevarēja dzīvot bez pretsāpju līdzekļiem

66 gadus vecā Paņevežas rajona iedzīvotāja Vitālija, kura ilgus gadus cietusi no ceļa locītavas sāpēm, šodien savu stāstu stāsta ar smaidu.

“Visu mūžu esmu strādājusi par bērnudārza audzinātāju, un, atgriežoties no darba, pieskatīju arī saimniecību, tāpēc šis mans dzīvesveids, manuprāt, ietekmēja sāpju parādīšanos ceļa locītavā. Un tas sāpēja patiešām smagi, es diez vai varēju kāpt pa kāpnēm, lielāka attāluma pārvarēšana man bija praktiski neiespējama. Bez spēcīgiem pretsāpju līdzekļiem es vairs nevarētu dzīvot,” stāsta sieviete.

Sākumā Vitalia saka, ka viņa domāja, ka šīs sāpes ir saistītas ar problēmām ar vēnām kājās, bet pēc pētījumu veikšanas izrādījās, ka sievietei ir progresējoša ceļa locītavas artroze, tāpēc vienīgā atlikusī ārstēšanas metode ir ceļa locītavas protezēšanas operācija. “Es sazinājos ar ķirurgu, kurš uzreiz teica, ka nekas cits man nevar palīdzēt, man ir jāmaina ceļa locītava. Viņa noteica operācijas datumu, un viss, kas viņai bija jādara, bija jāgaida,” viņa atceras.

Tomēr, pirms viņa sasniedza savu kārtu uz operāciju, sieviete negaidīti ieraudzīja televīzijā reportāžu, kurā stāstīja par jaunu ceļgalu sāpju ārstēšanas metodi Lietuvā – embolizāciju.

“Man nebija ko zaudēt, tāpēc internetā atradu papildu informāciju un nolēmu, ka ir vērts pamēģināt. Sazinājos ar Paņevežas republikānisko slimnīcu, kur 13. jūlijā. Man tika veikta ceļa locītavas embolizācija,” viņa stāsta.

Procedūra, pēc viņas teiktā, pagāja ļoti gludi, bija pilnīgi nesāpīga, un 2 nedēļas pēc embolizācijas sāpes ceļa locītavā vienkārši pazuda.

“Es nespēju noticēt, ka tas vairs sāp. Es turpināju gaidīt, varbūt tas vēl sāks sāpēt, bet tāpat kā sāpes neatgriežas, tā arī neatgriežas. Šodien jūtos patiešām lieliski, mobilitāte ir atgriezusies, varu doties arī garākās pastaigās ārā. Tā kā ceļa locītavas protezēšanas operācija man tika nozīmēta tikai 2025. gadā, es ļoti ceru, ka līdz tam sāpes neatgriezīsies, un, ja jutīšu, ka ceļgala stāvoklis nepasliktinās, es varu atlikt operāciju uz vēlāku laiku,” apliecina sieviete.

Procedūra pārsniedza cerības

Ceļa locītavas embolizācija tika veikta arī 79 gadus vecajai Panevēžai Vidai. Vīrietis stāsta, ka aktīvais sports viņu pavadīja visu mūžu – jaunībā viņš profesionāli spēlēja futbolu un vēlāk strādāja par fiziskās audzināšanas skolotāju, tāpēc locītavu problēmas vecumdienās viņam bija gandrīz kodētas.

“Kad man bija 22 gadi, sportojot, man plīsa menisks, tāpēc man bija jāveic operācija. Pēc tam 47 gadus strādāju par fiziskās audzināšanas skolotāju, pēc tam aizgāju pensijā, bet turpināju mēģināt būt fiziski aktīvs. Tomēr apmēram pirms pusgada man sākās stipras un pastāvīgas sāpes ceļgalā, kuras man jaunībā bija operācija,” atceras Vidas.

Izlasījis avīzē par ceļa locītavas embolizāciju savā pilsētā, Vidas konsultējās ar tarumatologiem, taču viņi diezgan uzmanīgi komentēja jauno ārstēšanas metodi Lietuvā, jo viņš ar to nekad nebija saskāries.

“Ārsts man piedāvāja citu ārstēšanu. Tomēr esmu zinātkārs cilvēks – nolēmu reģistrēties pie daktera Franciska un paskatīties, kā tas patiesībā ir,” stāsta vīrietis.

Pēc Vido teiktā, visas viņa šaubas iztvaikoja, tiklīdz viņš tikās ar radiologu, un pēc embolizācijas pēc kāda laika pazuda arī pastāvīgās sāpes.

“Gan ārsts, gan visa viņa komanda, medmāsas bija ļoti laipnas un izpalīdzīgas, un veiktā procedūra pārsniedza visas manas cerības – tas nebija sāpīgi, tas tika izdarīts ātri un profesionāli,” viņš apliecina sarunu biedram.

Vidas saka, ka viņš var ieteikt šo ārstēšanas metodi arī citiem cilvēkiem, kuri cieš no ceļa sāpēm, jo viņa pieredze rāda, ka pašsajūta pirms un pēc ceļa locītavas embolizācijas ir kā diena un nakts.

“Tagad varu nostaigāt, ka gan 10km gājējs, gan sāpes kā nebija. Protams, reizēm gadās, ka viņš ir traks, bet nav ko vēlēties – es noteikti kustos vairāk, nekā iesaka mans vecums,” smejas vīrietis.

Inovatīva sāpju pārvarēšanas metode

Dr. A. Pranculis var saukt par ceļa embolijas pionieri Lietuvā. Speciālists, kurš ir uzkrājis plašu pieredzi invazīvajā radioloģijā, bija pirmais mediķis, kurš mūsu valstī veica šo procedūru.

“Pasaulē šī ir diezgan jauna procedūra, kas Lietuvā tika ieviesta tikai šī gada jūnijā. Embolizācijas laikā caur cirksni tiek ievadīts mazs katetrs, kas tikko sprindija garš, caur kuru tiek injicētas embolizējošas vielas, kas bloķē asinsvadus. Šī ārstēšanas metode neskar locītavu, bet tikai asinsvadus, kas to baro. Tādā veidā tiek palēnināta jaunu struktūru veidošanās, kas izraisa sāpes,” skaidro radiologs, piebilstot, ka minimāli invazīvās metodes dēļ tiek novērsts infekcijas iekļūšanas risks locītavā.

Lai gan šī procedūra parasti tiek veikta caur kāju, Dr. A. Francis neizslēdz iespēju nākotnē sākt pielietot ceļa locītavas emboliju, vadot katetru caur rokas artērijām.

“Tas nodrošinātu mazāku komplikāciju iespējamību, ātrāku atveseļošanos un iespēju atgriezties mājās tajā pašā dienā. Tomēr pieredze embolizācijā ir galvenā atslēga, lai procedūra būtu veiksmīga un izvairītos no komplikācijām. Gada laikā mēs ar komandu veicam daudzus tūkstošus dažādu intervenču, lai mēs varētu veikt ceļa locītavas embolizāciju patiešām drošākā veidā un novērst iespējamos riskus,” saka sarunu biedrs.

Ārsts arī izrāda lielu cieņu visai republikāniskās Paņevežas slimnīcas komandai, bez kuras ieguldījuma, pēc viņa teiktā, nebūtu bijis iespējams sākt piemērot šo inovatīvo ārstēšanu.

“Es strādāju organizācijā, kurai ir augsts pacientu aprūpes līmenis, koordinēts darbs un kompetences. Es pats esmu tikai beigu punktā – atkritumu procedūra un viss pārējais, t.i. y. pacientu diagnozes, konsultācijas, aprūpe – par to rūpējas mūsu komanda,” stāsta radiologs.

Tieši republikāniskās Panevēžas slimnīcas radioloģijas nodaļas pieredzējušie speciālisti un pats dr. A. Pranculis ir iemesls, kāpēc cilvēki no visas Lietuvas ierodas šajā medicīnas iestādē gan ceļa locītavas embolizācijai, gan citām procedūrām.

“Pavisam nesen mums bija pacients no Vilkaviškis, ne pārāk sen – pacients no Klaipēdas, vēl viens pacients no Viļņas. Tas liecina, ka cilvēki mums uzticas un tāpēc neuztraucas nākt pat no vistālākajiem Lietuvas nostūriem,” saka radiologs.

Pastāvīgi uzlabojot rezultātus

Dr. A. Francis veic apmēram 20 ceļa locītavas embolizācijas mēnesī. “Ar katru šādu procedūru rezultāti kļūst arvien labāki, un šobrīd mums jau ir diezgan augsts pacientu apmierinātības procents,” saka radiologs.

Ārsts stāsta, ka, lai vēl vairāk pilnveidotu šo ārstēšanas metodi, viņš pastāvīgi interesējas par risinājumiem un līdzekļiem, kas parādās tirgū.

Dr. A. Pranculis ne tikai padziļina savas zināšanas ceļa locītavas embolizācijas procesā, bet arī sadarbojas ar citu slimnīcu speciālistiem, konsultē viņus un sniedz vērtīgus padomus. Tāpēc, pēc viņa teiktā, tas ir tikai laika jautājums, pirms šī metode nonāks slimnīcās citās Lietuvas pilsētās.

“Rezultāti ir labi, pieaug arī to cilvēku skaits, kuri interesējas par šādu ārstēšanu, tāpēc nešaubos, ka nākotnē šī procedūra tiks piemērota daudz plašākā mērogā. Tomēr, kā jau teicu, tam nepieciešami pieredzējuši speciālisti, kuri ir zinoši savā darbā,” saka ārste.

Avots: delfi.lt

Dalīties:

saistīts posts

Invazīvās kardioloģijas māsas ieguva zināšanas Kauņas klīnikās

Kauņas klīnikās sadarbībā ar Terumo Europe tika organizētas invazīvās kardioloģijas māsu apmācības. Mācībās piedalījās veselības aprūpes speciālistu grupa no Čehijas, kuri iepazinās ar Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīcas Kauņas klīniku Invazīvās kardioloģijas centra darbību.

Invazīvās kardioloģijas māsas ieguva zināšanas Kauņas klīnikās

Kauņas klīnikās sadarbībā ar Terumo Europe tika organizētas invazīvās kardioloģijas māsu apmācības. Mācībās piedalījās veselības aprūpes speciālistu grupa no Čehijas, kuri iepazinās ar Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīcas Kauņas klīniku Invazīvās kardioloģijas centra darbību.