Bagātīgas un sāpīgas menstruācijas, sāpes vēdera lejasdaļā, jostas un muguras gabalu vannošanās, asiņošana starp menstruācijām – simptomi, kas var liecināt par dzemdes miomu – labdabīgu dzemdes gludo muskuļu audzēju, kas visbiežāk sastopams sievietēm vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Mūsdienās netrūkst metožu šīs apgrūtinošās slimības ārstēšanai, un dzemdes artēriju embolizācija, kas Lietuvā tiek veikta jau desmit gadus, tiek uzskatīta par vienu no inovatīvākajām un drošākajām.
Bieži sastopama problēma sievietēm
Kā stāsta akušiere-ginekoloģe Vilma Dauderienė, medicīnas centru “Northway” ārste, mioma, kas citādi pazīstama kā leiomioma vai fibroīds, ir viens no visbiežāk sastopamajiem labdabīgajiem audzējiem reproduktīvā vecuma sieviešu vidū.
“Sievietēm vecumā no 20 līdz 35 gadiem saslimstība ar audzēju ir 20 procenti, bet vecumā no 35 līdz 50 gadiem – līdz 75 procentiem. Tā ir diezgan izplatīta slimība, kas skar tikai sievietes reproduktīvā vecumā. Miomu parādīšanās un augšana ir atkarīga no olnīcās ražotajiem hormoniem,” skaidro ārste.
Pēc viņas teiktā, līdz šim ir maz zināms par šo audzēju parādīšanās cēloņiem, bet ģenētisko noslieci var atšķirt kā galveno riska faktoru.
“Tā ir ģenētiska nosliece uz miomas parādīšanos – ja mātei ir mioma, pastāv liela iespēja, ka tā parādīsies arī viņas meitā,” saka V. Dauderienė.
Ginekologs stāsta, ka simptomi, kas norāda uz miomas parādīšanos, ir ļoti dažādi un ir atkarīgi no veidošanās lieluma, skaita un lokalizācijas dzemdē.
Bagātīga menstruālā asiņošana, kas izraisa anēmiju, nogurumu, hroniskus izdalījumus no maksts un sāpes menstruāciju laikā – galvenie simptomi, kas var liecināt par miomu parādīšanos.
“Miomas tiek klasificētas pēc to augšanas attiecības pret dzemdes sienu. Miomas, kas aug dzemdē, sauc par subgereal, ja tās aug tikai dzemdes sienā – intramurāli, un, ja tās aug uz āru, blakus esošie orgāni – subserozi. Visbiežāk sastopamais simptoms, t.i. y. Ļoti bagātīgu menstruālo asiņošanu, kas izraisa anēmiju, izraisa dzemdes dobumā augošās miomas. Gadās, ka miomas nospiež uz citiem orgāniem, piemēram, urīnpūsli, kas izraisa urinēšanas biežuma palielināšanos un palielināšanos, kā arī var tikt traucēta citu vēdera dobuma orgānu darbība,” stāsta V. Dauderienė.
Pēc viņas teiktā, regulāri pārbaudot ginekologu, miomu var atklāt ļoti viegli.
“Ja mioma ir ļoti liela, to var redzēt izmeklējuma laikā – redzams vizuāls vēdera apjoma pieaugums. Pretējā gadījumā, ja jūs sūdzaties par bagātīgu asiņošanu, pietiek ar ultraskaņas izmeklēšanu. Ja rodas citi jautājumi par tā lokalizāciju, saistību ar citiem orgāniem, papildus var veikt MRI izmeklējumu,” stāsta ārste.
Dzirdot “miomas” diagnozi, pēc ginekologa domām, nevajadzētu baidīties – mūsdienu medicīnā ir 5 šī atvasinājuma ārstēšanas metodes: medikamentoza ārstēšana, laparoskopiska miomektomija, histerektomija (dzemdes ķermeņa noņemšana), dzemdes artēriju embolizācija un dzemdes / miomas noņemšana ar laparotomiju (izgriežot caur vēdera sienu).
“Miomas mēdz augt, palielināties. Jo jaunāks pacients, jo vairāk mioma mēdz augt, un jo lielāks tas ir, jo lielāks komplikāciju risks. Man ir bijusi miomas operācija, kas svēra 7,3 kilogramus, tāpēc noteikti nevajadzētu aizkavēties. Ārstēšanas metodes ir atkarīgas gan no miomas lieluma, lokalizācijas, gan no paša pacienta vecuma un pašnoteikšanās. Piemēram, endoskopiski tiek veikta histeroskopiska miomektomija, kurā tiek diagnosticētas un noņemtas submukozās miomas. Tā ir pacientu saudzējoša operācija, kurai nav nepieciešams griezums, nav nepieciešams gulēt slimnīcā, reprodukcijas funkcijas netiek traucētas, un ir iespējams atgriezties darbā vēlākais pēc trim dienām. Agrāk ārsti bieži ieteica izņemt visu dzemdi – “nav orgāna, nav problēmu”, bet mūsdienās pieeja ir individuāla – daudz kas ir atkarīgs no pacientes vēlmes radīt bērnus, psiholoģiskajiem aspektiem,” stāsta V. Dauderienė.
Minimāli invazīva ārstēšanas metode
Pēc republikāniskās Viļņas Universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja, radiologa Andreja Afanasjeva teiktā, salīdzinot ar dzemdes izņemšanas operāciju, dzemdes artēriju embolizācija ir daudz mazāk traumatiska ārstēšanas metode, kas saistīta ar īsāku uzturēšanos slimnīcā, iepriekšēju atgriešanos pie normālām aktivitātēm, un, kas ir ļoti svarīgi sievietēm, – tā ir ārstēšanas metode, kas ietaupa dzemdi.
“Ja dzemdē ir tikai viens vai vairāki miomatozie mezgli, neatkarīgi no tā, vai tie aug uz āru vai uz iekšu – dzemdes artēriju embolizācija ir droša un efektīva dzemdes miomu ārstēšanas metode. Dzemdes artērijas embolizācijas panākumi ir atkarīgi no pareizas pacienta izvēles. Dzemdes artēriju embolizāciju var veikt “ideāliem” kandidātiem, t.i., sievietēm, kurām nav kontrindikāciju procedūrai un kuras atbilst šādiem kritērijiem: bagātīga regulāra menstruālā asiņošana vai dismenoreja, kas saistīta ar miomām, premenopauze, grūtniecības iestāšanās plānu trūkums,” saka A. Afanasjevs.
Kā notiek šī procedūra? Radiologs stāsta, ka tikai 2 milimetru griezumā cirkšņa zonā, izmantojot katetrus, artērijas, kas baro veidojumu, tiek ceļotas uz artērijām, kas baro veidojumu, pēc iespējas tuvāk pašai miomai, un tiek injicētas embolizējošas mikrodaļiņas, kas aizsprosto asinsvadus un tādējādi aptur asins plūsmu veidojumā.
“Caur iegriezumu ar speciālu adatu tiek caurdurta augšstilba vispārējā artērija. Lai varētu skaidri redzēt dzemdes artērijas sazarojuma vietu un artērijas gaitu, tiek veikta angiogrāfija – novērojot asinsvadus ar rentgenstaru palīdzību, tajos tiek ievadīta kontrastviela. Tad ar īpašu līdzekļu palīdzību secīgi ir pieejamas artērijas, kas atrodas abās dzemdes pusēs. Atrodoties tajos, pēc iespējas tuvāk miomai, tiek veikta embolizācija. Pēc šī posma tiek veikta kontroles angiogrāfija, lai pārliecinātos, ka procedūra ir veiksmīga. Pati procedūra ilgst līdz stundai, un pēc tās tajā pašā vai nākamajā dienā pacients jau var doties mājās. Pēc embolizācijas, samazinoties asins plūsmai uz miomu, tās tilpums samazinās, tāpēc arī traucējošie simptomi izzūd,” stāsta ārste.
Šāda procedūra ir ne tikai minimāli invazīva, tās laikā nav nepieciešama vispārēja anestēzija, dzemde tiek saglabāta, pacients ātri atgūstas, komplikāciju risks no miomas embolizācijas arī joprojām ir ļoti zems.
“Vispārējais komplikāciju biežums XXI gadsimtā. svārstās ap 5 procentiem. Kā visbiežāk sastopamo komplikāciju var atšķirt zilumu griezuma / dūriena vietā, kas var izraisīt ilgstošu cirkšņa sadalīšanu. Protams, ir iespējamas arī tādas komplikācijas kā abscess, plaušu embolija vai sēžamvietas / kāju išēmija, taču tie ir ārkārtīgi reti gadījumi, kas desmit gadu laikā nav notikuši miomas embolizācijas laikā Lietuvā. Neesmu dzirdējis no pacientiem ne tikai par nopietnākām komplikācijām, bet arī par to, ka pēc procedūras nebija uzlabošanās pašsajūtai, simptomu samazināšanās,” saka Afanasjevs.
Diagnoze: mioma
2023 deviņpadsmitā gadsimta beigās miomu embolizācija tika veikta arī Klaipēdas Viktorijā. Sieviete stāsta, ka pat pirms diagnozes izdzirdēšanas viņa pastāvīgi juta sāpes vēdera lejasdaļā.
“Vēdera lejasdaļa sāka uzbriest, menstruācijas kļuva sāpīgākas nekā parasti. Turklāt bija sajūta, ka vēdera lejasdaļā veidojas kaut kāds veidojums – kā vēlāk izrādījās, 6 mēnešu laikā starp diagnozi un procedūru mioma dubultojās un tās izmērs sasniedza 7 cm,” pieredzē dalās Viktorija.
Kad tika konstatēta dzemdes mioma, Klaipēdas ārsti sievietei ieteica divas iespējas: lietot hormonālas zāles, kas maksā 100 eiro mēnesī, vai izņemt visu dzemdi. Tomēr Viktorija nebija apmierināta ne ar vienu no iespējām, tāpēc viņa sāka meklēt alternatīvas.
“Internetā atradu informāciju par esošo miomas embolizācijas procedūru. Sazinājos ar ārstu, šoreiz jau Viļņā, aizsūtīju viņam MRI bildes un devos uz konsultāciju. Tās laikā ārsts paskaidroja, kas ir redzams magnētiskās rezonanses attēlveidošanā un ka esmu piemērota miomas embolizācijai,” stāsta Viktorija.
Klaipēdas atceras, ka pirms procedūras viņa bija noraizējusies, bet tajā pašā laikā viņa uzskatīja, ka viss būs kārtībā.
“Manā gadījumā mioma tika barota no divām dzemdes artērijām, kuras tika embolizētas, tāpēc pēc procedūras es jutos apmierinoši, slikti, bet personāla aprūpe bija lieliska. Nākamajā dienā mani izlaida mājās, izrakstīja pretiekaisuma un sāpju zāles. Manā gadījumā es jutu pacilājošas akūtas sāpes un stiepšanos, kas ilga apmēram 5 dienas,” stāsta Viktorija.
2023 decembrī sieviete apmeklēja savu ginekologu, no kura dzirdēja lieliskās ziņas – mioma strauji samazinās.
“Šodien es rēķinos ar piekto mēnesi pēc operācijas, un es tiešām jūtos labi,” saka Viktorija.
