Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņo, ka dažādās valstīs 10-30% cilvēku ir pakļauti urīna nesaturēšanai (nesaturēšanai). Pacientiem. Lietuvā nav oficiālas statistikas par urīna nesaturēšanas biežumu, taču ārsti saka, ka ikdienā sastopas ar pacientiem, kurus šī problēma satrauc. Labā ziņa ir tā, ka urīna nesaturēšanas gadījumus – pat vēlīnā stadijā – var ierobežot.
Nesaturēšana pasliktina cilvēku dzīves kvalitāti
Kā norāda VUL Santaros klīniku urologs Aivaras Grybas, urīna nesaturēšana pilnīgi negatīvi ietekmē cilvēka dzīvi – tas traucē fiziskajām aktivitātēm, darba spējām, iespējām ceļot, sportot, piedalīties pasākumos. Sievietes, kuras pēc dzemdībām saskaras ar urīna nesaturēšanu, bieži vien izjūt diskomfortu arī intīmās dzīves jomā. Urīna nesaturēšana vīriešus skar arī emocionāli un fizioloģiski – nav nekas neparasts, ka viņi atsakās no pilnvērtīga dzimumakta.
Negatīvi, šī problēma ietekmē ne tikai pašu personu, bet arī blakus esošo partneri, kuram arī ir jāatsakās no noteiktām darbībām.
“Man bija pacients, kurš man teica, ka urīna nesaturēšanas un nepatīkamas smakas dēļ mazbērni nenāk pie viņa mājās. Cik sāpīgi tas ir un svarīgi cilvēkam. Pēc šādas problēmas risināšanas atgriežas pašapziņa un uzlabojas dzīves kvalitāte,” saka urologs.
Urīna nesaturēšanas cēloņi
Aušra Černiauskienė, uroloģe un VUL Santaros klīniku asociētā profesore, norāda, ka urīna nesaturēšana sievietēm traucē trīs reizes biežāk, bet cilvēki, kuri sasnieguši cienījamu vecumu, cieš tikpat bieži.
Lai gan šīs kaites cēloņi var būt dažādi, jauniem un pusmūža cilvēkiem urīna nesaturēšanu visbiežāk izraisa anatomiskas izmaiņas apakšējos urīnceļos vai urīnpūšļa, urīnizvadkanāla krokas darbības traucējumi. Gados vecākiem cilvēkiem šo traucējumu var izraisīt hroniskas slimības (piemēram, aptaukošanās, cukura diabēts), pārmērīga medikamentu lietošana, funkcionālo spēju samazināšanās. Tiek atzīmēti arī citi faktori, kas var izraisīt urīna nesaturēšanu: samazināta mobilitāte, hormonālas izmaiņas, mugurkaula un galvas traumas, staru terapija, sirds mazspēja, aizcietējums, fekāliju nesaturēšana un citi cēloņi. Visbiežāk tie ir sarežģīti.
Saskaņā ar A. Černiauskienė teikto, vīriešiem urīna nesaturēšana visbiežāk rodas pēc prostatas dziedzera izņemšanas operācijām, un sievietēm urīna nesaturēšanas risks pieaug līdz ar dabisko dzemdību skaitu, īpaši sarežģītu vai lielu augļa dzemdību gadījumos. Arī risks palielinās pēc dažādām ginekoloģiskām slimībām, piemēram, sakarā ar iegurņa orgānu nolaišanos, iegurņa pamatnes muskuļu vājināšanos.
Ja jūs neapmeklējat ārstus, laiks tiek zaudēts
Urologs un Kauņas klīniku asociētais profesors Dariuss Trumbeckas stāsta, ka sievietes visbiežāk saskaras ar urīna nesaturēšanu jau pēc menopauzes. Tomēr, pēc D. Trumbeka domām, ir arī jaunāki pacienti, apmēram 35-40 gadus veci, kurus uztrauc šī nepatīkamā slimība.
Urologs mierina tos, kuri baidās, ka būs par vēlu doties pie ārstiem, taču mudina neatlikt lēmumu par ārstēšanu: “Urīna nesaturēšana nav onkoloģiska slimība. Cilvēks nenokavēs ārstu, bet viņš zaudēs laiku. Ja urīna nesaturēšana ir nozīmīga, ja to nevar izārstēt ar fizioterapiju vai medikamentiem, nav ko gaidīt.”
D. Trumbeckas novēro, ka vīrieši, kuriem operē prostatas vēzi, parasti nesaturēšanai vēršas 50-70 gadu vecumā urīna nesaturēšanas gadījumā, bet reizēm ierodas arī 80 gadus veci jaunieši – parasti viņi ar urīna nesaturēšanu samierinās 5 vai pat 10 gadus.
Urologs A. Grybas norāda, ka vecāki cilvēki bieži aizkavē problēmu, uzskatot, ka urīna nesaturēšana ir vecuma sekas. Urīna smaka mājā varētu signalizēt tuviniekiem, ka cilvēkam jāpiedāvā palīdzība.
“Es iesaku jums mudināt vecākos doties pie ārstiem. Vienmēr ir iespējams viņus vismaz informēt par iespējamiem higiēnas un ārstēšanas pasākumiem,” iesaka A. Grybas.
Pēc viņa teiktā, mūsdienās valsts sniedz Lietuvas pacientiem atbalstu urīna nesaturēšanas problēmas risināšanā. Kompensē gan spilventiņus, gan autiņbiksītes, kā arī ķirurģiskus un neķirurģiskus ārstēšanas līdzekļus.
Pēc A. Grybas domām, urīna nesaturēšanu var iedalīt trīs veidos: spriedze, steidzamība un jaukta urīna nesaturēšana. Arī urīna nesaturēšana ir sadalīta vieglās, vidējās un augstās pakāpēs.
“Lai gan ir grūti precīzi noteikt pakāpi, tiek novēroti paredzamie rādītāji: ja tiek zaudēts mazāk nekā 200 ml urīna dienā, tad tā ir viegla urīna nesaturēšanas pakāpe. Ja 200-400 ml – vidējs, ja lielāks par 400 ml – augsta pakāpe,” skaidro ārsts.
Arī ārsti jautā pacientiem, cik daudz spilventiņu viņi patērē dienā. Ja nepieciešami 3-4 spilventiņi, iespējams, ka cilvēkam ir mērena urīna nesaturēšanas pakāpe, ja vairāk nekā 4 – augsta pakāpe. Protams, patērēto spilventiņu daudzums ir atkarīgs arī no spilventiņu veida, pacienta higiēnas paradumiem.
Minimāli invazīvas procedūras – ļoti efektīvas
Pēc A. Grybas domām, urīna nesaturēšanas ārstēšana ir sadalīta intervences un neiejaukšanās (vai konservatīvās) ārstēšanas metodēs. Konservatīvā ārstēšana ietver medikamentus, fizioterapeitiskos pasākumus, intervences (vai minimāli invazīvo) – subscapular saites vai mākslīgā sfinktera implantāciju.
Pēc A. Černiauskienė teiktā, pacientiem ar vieglu un vidēji smagu urīna nesaturēšanas pakāpi kopš 2008. gada Santaras klīniku Uroloģijas centrā sāka implantēt subscapular saišu implantāciju, smagas urīna nesaturēšanas gadījumā – mākslīgu urīnpūšļa sfinkteru. Kopš 2014. gada ir ieviesta novatoriska ārstēšanas metode, aizstājot urīnpūšļa sfinkteru ar jaunu ATOMS sistēmu. Saskaņā ar literatūru, pēc jaunajām implantācijām tiek ziņots par labiem rezultātiem līdz 84, 2-92 procentiem. Gadījumos.
D. Trumbeckas piebilst, ka Kauņas klīnikās pacienti, kas cieš no urīna nesaturēšanas, tiek ārstēti ar tām pašām metodēm – implantējot zemādas saites, ATOMS sistēmas vai mākslīgos sfinkterus.
Kopš 2018. gada šie dārgie urīna nesaturēšanas ārstēšanas līdzekļi ir iekļauti centralizēti iegādāto medicīnisko ierīču sarakstā. Tas nozīmē, ka šos medicīniskos palīglīdzekļus centralizēti iegādājas Veselības ministrijas (VLK) paspārnē esošais Valsts veselības apdrošināšanas fonds un tie tiek kompensēti no Obligātās veselības apdrošināšanas fonda budžeta. Tādā veidā VLK iegādātie līdzekļi tiek piegādāti medicīnas iestādēm, kas izmanto šīs ārstēšanas metodes, un ir pieejami bez maksas visiem pacientiem, kuri cieš no urīna nesaturēšanas.
Pēc A. Grybas domām, ārstēšana ir efektīva, un nav daudz kontrindikāciju, kas prasītu atteikties no šīm minimāli invazīvajām ķirurģiskajām procedūrām: tās parasti netiek veiktas gadījumos, kad dominē tādas vienlaicīgas slimības kā koagulācijas traucējumi, nozīmīga sirds mazspēja, augstākās pakāpes aptaukošanās.
“Tomēr katrs gadījums ir individuāls, tas tiek izlemts kopā ar pacientu, piemēram, pirms operācijas viņam tiek veikta kardioloģiska, diētiska vai cita veida sagatavošanās. Protams, pacienti, kuri saskaras ar urīnizvadkanāla rētu problēmu pēc prostatas vēža staru terapijas, rada vairāk izaicinājumu, bet viņiem var arī palīdzēt,” saka mediķe.
Viņš uzsver, ka pacientiem, kuri nodarbojas ar urīna nesaturēšanu, vispirms jādodas pie ģimenes ārsta un pēc nosūtījuma saņemšanas jānāk pie urologa uz konsultāciju – tad pēc nepieciešamo analīžu veikšanas tiek izvēlēta piemērotākā ārstēšana.
Ārstēšanas rezultāti bieži pārsniedz pacientu cerības
Pēc A. Grybas teiktā, ir daudz pacientu, kuri ir priecīgi par labajiem ķirurģiskās ārstēšanas rezultātiem. Daudzi no viņiem bija pārliecināti, ka urīna nesaturēšanas izraisītās izmaiņas ir neatgriezeniskas.
“Mums ir daudz liecību no pacientiem, kuri pēc 10 vai vairāk gadu ilgām šādām operācijām bauda ievērojamu dzīves kvalitātes uzlabošanos,” viņš atzīmē.
Urologs D. Trumbeks piekrīt, ka implanti var ievērojami samazināt urīna nesaturēšanu vīriešiem un sievietēm. Pēc viņa teiktā, tikai viena spilventiņa lietošana dienā pēc iejaukšanās ir labs ārstēšanas rezultāts, jo absolūts sausums ir dabas, nevis cilvēka radīta lieta.
Tikmēr A. Černiauskienė atceras stāstu, kad 62 gadus vecam vīrietim 2018. gadā tika diagnosticēta prostatas karcinoma un viņam tika veikta radikāla operācija prostatas dziedzera izņemšanai. Pēc operācijas pacientam fiziskās slodzes laikā attīstījās urīna nesaturēšana, viņš patērēja 3-4 spilventiņus dienā.
Vīrietim tika nozīmēta konservatīva ārstēšana, kas, ja ne pamatota, pacientam 2020. gadā. Tika implantēta regulējama sub-mitra saite. Ja nav vēlamo rezultātu, 2023. gadā. pacients tika implantēts ar ATOMS sistēmu, pēc tam viņš valkāja vienu spilventiņu dienā. Tika nolemts veikt ATOMS sistēmas papildināšanu.
“Sešus mēnešus pēc atomu papildināšanas pacients sāka labi turēt urīnu, normāli urinēja, viņam vairs nevajadzēja spilventiņus. Tagad viņš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, ir apmierināts ar operācijas rezultātiem,” stāsta ārsts.
D. Trumbeckas ir gandarīts, ka desmit gadu laikā urīna nesaturēšanas ārstēšanas iespējas Lietuvā ir uzlabojušās un nav zemākas par Rietumvalstīs izmantotajām ārstēšanas metodēm.
