Lai gan mēs visbiežāk radioloģiju saprotam kā diagnostikas metodi, bet tagad to arvien vairāk izmanto arī ārstēšanā. Kā stāsta Santarosas klīniku Radioloģijas un nukleārās medicīnas centra vadītājs, asoc.dr. Artūrs Samuils, ārstēšana ar radioloģisko pētījumu palīdzību kļūst arvien populārāka, jo tā ļauj operācijas veikt ar lielāku precizitāti, aizsargājot pacientu orgānus un audus, tādējādi izvairoties no blakusparādībām. Turklāt tas ir tik drošāks un ērtāks pašam ārstam un pacientam.
“Šādu procedūru ir arvien vairāk, un, parādoties tehnoloģiskajām iespējām, mēs tās varam īstenot arvien biežāk. Dažas no šīm procedūrām ir jaunas, un pašas tendences mainās, parādoties jauniem pasākumiem,” ilgmūžības konferencē sacīja asoc. prof. Dr. A.Samuils.
Diezgan bieži šādas procedūras tiek piemērotas onkoloģiskiem pacientiem.
LSMU Kauņas klīniku minimāli radioloģisko invazīvo procedūru sektora vadītājs Dr. Aurimas Mačionis sacīja, ka ar radioloģiskajām operācijām bieži tiek operēti smagi pacienti, kuriem nepieciešama kompleksa aprūpe.
“Mums ir jaunas inovatīvas procedūras, kas aizsargā audus, kurām ir zems komplikāciju risks un kuras var būt piemērotas pacientiem, kuriem mēs nevaram piedāvāt nekādu citu ārstēšanu,” sacīja A. Mačionis.
Šādas procedūras, pēc ārsta domām, var izmantot, lai apkarotu dažādu lokalizāciju vēzi – plaušu, aknu, nieru, kaulu onkoloģiskās slimības.
“Kad onkoloģiskā slimība jau ir izplatījusies, mērķis ir to kontrolēt. Ārstējoties, mēs ceram pagarināt pacienta dzīvi un tādā pašā mērā, lai viņa dzīves kvalitāte būtu laba, viņš varētu dzīvot normālu dzīvi,” sacīja Dr. A. Mačionis.
Ārsts uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi ne tikai pagarināt cilvēka gadus, bet arī censties panākt kvalitatīvu dzīvi pacientam. Vēlams, lai pēc slimības ārstēšanas cilvēks varētu strādāt, iesaistīties savās iecienītākajās aktivitātēs, kā arī tā, lai cilvēkam būtu spēks un tas nebūtu pieķēries gultai.
“Šie jaunie jauninājumi samazina tā saucamās “lielās operācijas” efektu, kad cilvēks pēc lielas operācijas dodas uz reanimāciju, pēc tam ilgstoši paliek slimnīcā. Šajā gadījumā pastāv augsts komplikāciju risks, īpaši infekcijas, kuras ir grūti padoties antibiotikām,” sacīja dok. Dr. A.Samuils.
Tāpēc, pēc ārsta domām, pati dzīves kvalitāte uzlabojas, jo procedūra nav tik invazīva kā tradicionālā ķirurģija. Tiek veikti nelieli iegriezumi, orgāns tiek saglabāts.
Labākā ziņa ir tā, ka, ja operācija norit labi, pacients jau var doties mājās tajā pašā vai nākamajā dienā. Komplikāciju skaits ir mazāk izplatīts nekā tradicionālajā ķirurģijā, un, ja tās notiek, tās parasti ir vieglākas.
“No otras puses, ilgstoša uzturēšanās slimnīcā var būt ļoti nomācoša, un psiholoģiskie mirkļi ir svarīgi. Dziedināšana mājās ir pavisam kas cits nekā dziedināšana slimnīcā,” viņš sacīja. Dr. A.Samuils.
Kāda ir atšķirība starp inovatīvo un parasto ķirurģiju?
Tradicionālā ķirurģija, kā teikts doc. Dr. A. Samuils, arī attīstās pa to pašu ceļu kā endoskopiskās procedūras, cenšoties veikt pēc iespējas mazāk invazīvu operāciju.
Tomēr galvenā atšķirība starp tradicionālo un inovatīvo ķirurģiju ir griezumu lielumā – inovatīvas operācijas tiek veiktas ar ļoti maziem iegriezumiem.
“Protams, mums ir jāsaprot, ka nebūs iespējams pilnībā atteikties no tradicionālās ķirurģijas, jo dažās vietās tas vienkārši ir nepieciešams. Bet dažās jomās mēs papildinām ārstēšanu ar minimāli iejaukšanās procedūrām.
Gulēšana slimnīcā ir svarīga arī visiem, cik ātri tu atveseļojies, cik ātri tu izveseļojies, cik ilgi tu būsi rīcībnespējīgs un tā tālāk,” sacīja Doks. dr. A.Samuils.
Audzējus var sasaldēt vai ietekmēt karstums
Viena no radioloģijas procedūrām ir endovaskulārās operācijas, kuru laikā tiek ārstēti ļaundabīgi audzēji. Šādiem pacientiem caur cirkšņa artēriju aorta ceļo uz mazajām artērijām, kas baro audzēju.
“Tad var būt vairākas izvēles iespējas. Viens no tiem, kad tiek injicētas īpašas daļiņas, kurām ir pievienots ķīmijpreparāts, tas darbojas kā lokāla ķīmijterapija. Zāles ietekmē audzēju. Vēl viena metode ir tad, kad radiācijas daļiņa ir pievienota nesēja daļiņai, un audzējs tiek apstarots no iekšpuses. Visbiežāk tas tiek darīts pārejas periodā, kad tiek plānota nākamā ārstēšana. Jebkurā gadījumā šīs terapijas palīdz pārvaldīt slimību,” sacīja Dr. A. Mačionis.
Veicot radioloģiskās operācijas, palīdz arī mākslīgais intelekts. Saskaņā ar asoc. prof. Dr. A. Samuilio, mākslīgais intelekts ļauj samazināt cilvēka kļūdu daudzumu,
Vēl viens procedūras veids ir ablācijas. Kā skaidro Dr. A. Mačionis, ablācija nozīmē audzēja iznīcināšanu, izmantojot dažādas terapeitiskās metodes. Pašlaik Lietuvā plaši tiek izmantota radiofrekvence, mikroviļņu, krio un elektroķīmiskās terapijas ablācija.
Radiofrekvences un mikroviļņu ablācijas laikā audzējs tiek pakļauts karstumam – audzējā tiek ievietotas īpašas antenas un tiek uzklāts liels siltuma daudzums, līdz audzējs pazūd. Tajā laikā krioablācija, gluži pretēji, iesaldē audzēju uz ledus , vēlāk to atkausējot, tādējādi iznīcinot audus.
“Elektrochemoterapija – kad audzējs tiek pakļauts elektriskās strāvas iedarbībai, notiek šūnu membrānas caurlaidība, pacientam tiek injicēts preparāts, kas iznīcina pašu laksatelu,” ārsts izskaidroja dažādas metodes.
Sarunas video skaties šeit: Delfi.lt
