Laiki, kad pēc intervences procedūras bija palikusi milzīga rēta, un slimnīcas gultā bija nepieciešams pavadīt vairāk nekā vienu nedēļu, beidzot, veltot daudz laika rehabilitācijai un atgriežoties ikdienas rutīnā – ātri nogrimst pagātnē. Arvien vairāk medicīnas jomu iekaro minimāli invazīvas operācijas, kuru laikā tiek veikti adatas izmēra punkcijas vai ārkārtīgi mazi iegriezumi – līdz 2 mm. Pēc šādām procedūrām pacients tiek likts uz kājām, viņa veselība strauji uzlabojas, un bieži vien viņam ir atļauts atgriezties mājās pat tajā pašā dienā. Ir svarīgi atzīmēt, ka vēl salīdzinoši nesen pirmā šāda operācija tika uzskatīta par izsmiekla objektu, un šodien tā ir ķirurģiskās ārstēšanas zelta standarts.
Kā stāsta republikāniskās Viļņas Universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītājs, ārsts invazīvais radiologs Andrejs Afanasjevs, pirmā šāda veida operācija uzreiz netika atzīta. Ārsts novators, kurš veica pirmo minimāli invazīvo operāciju, nesaņēma uzslavas, bet gan skepticisma uzliesmojumu. Mediķi to raksturoja nevis kā izrāvienu medicīnā, bet gan kā ārstēšanas metodi, kurai nav nākotnes.
“Pasaulē minimāli invazīvās operācijas sāka pielietot divdesmitā gadsimta beigās. 1983. gadā profesors no Hamburgas Kurts Seemms veica pirmo laparoskopisko apendektomiju – piedēkļa noņemšanas operāciju. Ārsts, kurš veica veiksmīgo inovatīvo operāciju, tajā laikā saņēma daudz izsmiekla, mazinvazīvās ārstēšanas metodes tika uzlūkotas ar skepsi, uzskatot, ka dažu milimetru griezumi nekad neaizstās ķirurģiskās operācijas,” stāsta A. Afanasjevs.
Par laimi, šī nepamatotā kritika nekad nepiepildījās. Apmēram septiņus gadus vēlāk, kopš 1990. gadiem, minimāli invazīvās operācijas sāka izplatīties visā pasaulē un ātri kļuva populāras. Jaunievedums, kas strauji iekaro medicīnas iestādes, neapgāja arī Lietuvu: “Pirmo mazinvazīvo operāciju – piedēkļa noņemšanu – Lietuvā 1992. gada 9. decembrī veica dr. Mariuss Purtokas. Mūsdienās mazinvazīvās operācijas ir izplatījušās daudzās medicīnas jomās un tiek uzskatītas par zelta standartu medicīnā.”
“Invazīvajā radioloģijā minimāli invazīvās ārstēšanas metodes, kad tiek veikti adatas izmēra punkcijas vai nelieli iegriezumi līdz 2 mm, jau tiek pielietotas simtiem dažādu procedūru. Šo procedūru klāsts pastāvīgi paplašinās, uzlabojas, gan diagnostikas, gan terapeitiskās procedūras tiek veiktas reālā laikā, novērojot ārkārtīgi precīzu procedūras ainu. Ķermeņa dziļākie audi vai orgāni tiek sasniegti bez atvērta griezuma, un precīzi kontrolēts procedūras process palīdz nodrošināt ārkārtīgi precīzu un efektīvu ārstēšanu,” stāsta A. Afanasjevs.
Viena no minimāli invazīvajām ārstēšanas metodēm ir embolizācija, kuras laikā tiek bloķēti asinsvadi, kas barojas ar audzēju, cistu, noteiktu orgānu vai audiem. Embolizāciju, skaidro ārsts, parasti veic radiologi vai invazīvie radiologi, izmantojot rentgenstaru vai ultraskaņu, lai novērotu procedūru. “Caur nelielu dažu milimetru iegriezumu, parasti cirkšņos vai plaukstas rajonā, tiek ieviests katetrs. Katetrā tiek ievadīta īpaša viela, kas bloķē asinsvadus (mikrosfēras, gēla putas, īpašas spirāles). Katetrs tiek virzīts caur asinsvadiem uz pareizo vietu, kur jāveic embolizācija. Pēc embolizācijas katetrs tiek noņemts, un griezums ir aizvērts. Atkarībā no procedūras sarežģītības un pacienta vispārējā veselības stāvokļa pacientu var novērot vairākas stundas vai dienas, bet visbiežāk pacienti tiek izrakstīti mājās tieši ārpus tās pašas dienas,” skaidro invazīvais radiologs.
Šī ārstēšanas metode, viņš saka, bieži tiek izmantota smadzeņu aneirismu, patoloģisku asiņošanu, dzemdes miomu, varikozu vēnu, prostatas hiperplāzijas ārstēšanai, procedūra tiek izmantota hronisku sāpju ārstēšanai, sievietēm, kuras jūt hroniskas iegurņa sāpes, kā arī urīna nesaturēšanas problēmu risināšanai. “Medicīnas iekārtu un instrumentu straujo attīstību ietekmē inovatīvi mākslīgā intelekta risinājumi, un minimāli invazīvās procedūras kļūst par arvien izplatītāku metodi dažādu slimību un kaišu ārstēšanai. Minimāli invazīvu procedūru laikā ir iespējams ne tikai atvērt aizsērējušus asinsvadus – piemēram, smadzeņu artēriju, zarnu vai ekstremitāšu nosprostojumu klātbūtnē (ar trombektomiju), bet arī aizvērt tos – piemēram, apturot asiņošanu. Dzemdes miomu, varikocēles vai artēriju anomāliju gadījumos asinsvadi, kas baro audzējus vai citus veidojumus, ir slēgti.
Minimāli invazīvu procedūru laikā ir iespējams aizvērt pat asinsvadus, kas izraisa iekaisumu un sāpes locītavās, un, ieviešot īpašus elektrodus – ar aukstuma (krioblācija), karstuma (mikroviļņu vai radiofrekvences ablācija) vai elektroimpuslusa palīdzību, var tikt iznīcināti pat audzēji. Ar endovaskulārās ārstēšanas palīdzību smadzeņu aneirismu un sarežģītu aortas aneirismu ārstēšanā tiek pielietotas īpaši progresīvas tehnoloģijas,” stāsta sarunu biedrs.
Minimāli invazīvas ārstēšanas metodes ne tikai rada mazāk sāpju pacientiem, bet, pateicoties tām, hospitalizācijas un rehabilitācijas periodi tiek saīsināti, un komplikāciju risks kļūst ievērojami zemāks. “Salīdzinot ar tradicionālo ķirurģiju, pēc kuras pilnīga atveseļošanās notiek tikai pēc 6-8 nedēļām, pēc minimāli invazīvām procedūrām pacienti var atgriezties pie ikdienas rutīnas vismaz 1-2 nedēļu laikā. Īsāks pēcoperācijas periods pats par sevi norāda, ka pacientam piemērotā ārstēšanas procedūra nav tik invazīva – mazāks kaitējums organismam, mazāks komplikāciju risks, īsāks pēcoperācijas periods. Šādas procedūras samazina ne tikai pacienta stresu, bet arī liek tuviniekiem justies mierīgākiem, pacients var ātrāk atgriezties darbā, mazāk gultas dienu, mazākas izmaksas ārstniecības iestādēm,” skaidro ārste.
Turklāt minimāli invazīvās ārstēšanas metodes arī atvieglo ārstu darbu – tiek samazināts operāciju laiks, un sarežģītas operācijas kļūst vienkāršākas. “Ārstiem minimāli invazīvās metodes ļauj ātrāk un efektīvāk veikt sarežģītas procedūras, jo mūsdienu ķirurģija attīstās ārkārtīgi strauji, katru gadu parādās daudz jaunu un uzlabotu līdzekļu, kuru izmantošana kļūst ārkārtīgi efektīva. Piemēram, dažas 8 stundu smadzeņu operācijas pasaulē kļūst par pagātni, jo invazīvajā radioloģijā izmantotās metodes ļauj atrisināt to pašu problēmu tikai stundas laikā. Un tā nav mistika, tie ir reāli fakti un stāsti no mūsu darba,” priecājas ārsts.
Ārsts uzskata, ka šāda veida operācijām ir potenciāls izplatīties vēl vairāk un aizstāt daudzas ķirurģiskas operācijas: “Medicīna uzlabojas, tiek meklētas ārstēšanas metodes, kas vērstas uz pacienta veselību – tās darbotos efektīvi, bet radītu mazāku kaitējumu cilvēka ķermenim, samazinātu komplikāciju risku un garantētu ātrāku atveseļošanos. Piemēram, dzemdes miomu ķirurģiskā ārstēšanā pacientiem bieži tiek veikta histerektomija. Histerektomijas operācijas laikā dzemde tiek noņemta, tiek veikts 10-15 cm griezums vēdera lejasdaļā, pacienti tiek pakļauti vispārējai anestēzijai, pēc operācijas slimnīcā joprojām ir nepieciešams gulēt 2 līdz 5 dienas, pēc pilnīgas atveseļošanās tiek veikta tikai pēc 6-8 nedēļām. Dzemdes miomu ārstēšanā ar embolizāciju – tiek pielietota vietējā anestēzija, pietiek ar nelielu, dažu milimetru dūrienu cirksnī, un pacients tiek izvadīts mājās tikai pēc 1-2 dienām.”
Pilnu rakstu lasi ŠEIT.
