Invazīvā radioloģija, iespējams, šobrīd ir visstraujāk attīstošā medicīnas joma. Viens no tās galvenajiem principiem ir minimāla iejaukšanās pacienta ķermenī. Šādas procedūras, kas respektē pacientu veselību, arvien vairāk tiek izmantotas ne tikai diagnostikā, bet arī dažādu slimību, tostarp onkoloģisko slimību, ārstēšanā. Vairāk par šo inovatīvo procedūru iespējām un to ieguvumiem pacientiem stāsta VUL Santaros klīniku Radioloģijas un nukleārās medicīnas centra ārsti, invazīvie radiologi dr. Donatas Jocius un Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītājs dr. Marius Kurminas.
Invazīvā radioloģija kļūst arvien svarīgāka daudzu klīnisko slimību ārstēšanā
Dr. Mariuss Kurmins saka, ka invazīvo radioloģiju tēlaini var saukt par mūsdienu procesuālo džezu. Šajā zonā ir simtiem dažādu procedūru, kas tiek veiktas, izmantojot adatas cauruma izmēra (līdz 2 mm) punkcijas vai iegriezumus, un šo procedūru klāsts pastāvīgi paplašinās. Metodiskā nozīmē tās ir diagnostiskas un terapeitiskas procedūras, ko veic vizuālās izmeklēšanas kontrolē (piemēram, ultraskaņa, rentgena, datorizētā vai magnētiskās rezonanses attēlveidošana). Bez atvērta griezuma, sasniedzot dziļākās struktūras un precīzi kontrolējot visu reālā laikā, tiek nodrošināta ārkārtīgi precīza ārstēšana, pacientiem rodas mazāk sāpju, viņu hospitalizācijas un rehabilitācijas laiks tiek saīsināts, un tajā pašā laikā tiek samazināts komplikāciju risks. Procedūrās izmantotie instrumenti un medicīniskais aprīkojums pastāvīgi uzlabojas, tiek izmantoti mākslīgā intelekta risinājumi, tāpēc minimāli invazīvas procedūras neizbēgami kļūst par pirmās izvēles metodi daudzu klīnisko stāvokļu ārstēšanā.
“Diagnostisko procedūru laikā tiek konstatētas izmaiņas asinsvados (angiogrāfija), žultsvados (holangiogrāfija) vai tiek paņemts audu gabals ar aizdomām par ļaundabīgu procesu (biopsija). Terapeitiskiem nolūkiem, izmantojot dažādus katetrus, tiek nodrošināta piekļuve nepieciešamajam asinsvadam vai kanālam un tiek veikta sašaurinājumu paplašināšana ar īpašiem dozatoriem (angioplastija) vai tās sienas nostiprināšana ar dažādu metāla caurulēm (stentēšana). Asinsvadus var steidzami atslēgt (tiek izmantota trombektomija), piemēram, smadzeņu, zarnu vai ekstremitāšu artēriju aizsprostošanās gadījumā vai aizsērējusi, piemēram, asiņošanas laikā. Var bloķēt arī asinsvadus, kas barojas ar audzējiem vai citām struktūrām (dzemdes miomas, varikocēle, arteriovenozās anomālijas vai pat mazas artērijas, piemēram, artērijas, kas izraisa iekaisumu un sāpes locītavā). Audzēji tiek iznīcināti ar aukstumu (krioablācija), karstumu (mikroviļņu vai radiofrekvences ablācija) vai ar elektroimpulsu palīdzību, ieviešot īpašus elektrodus,” par invazīvās radioloģijas iespējām stāsta dr. M. Kurmins.
Pēc Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītājas teiktā, smadzeņu aneirismu ārstēšanai tiek izmantoti ļoti inovatīvi instrumenti. Pēc ļoti plānu katetru ievadīšanas skartajā smadzeņu zonā caur cirkšņa vai rokas artēriju vairākas stundas tiek veikts darbs uz īpašu 3D “karšu” platformas un standarta, nesarežģīta kursa klātbūtnē, jau nākamajā dienā pēc procedūras pacients var atgriezties pie normālām ikdienas aktivitātēm.
Pēc Dr. Kurmina domām, pēdējos gados īpaša uzmanība tiek pievērsta ārkārtīgi sarežģītu aortas aneirismu endovaskulārās ārstēšanas jomai. “Tagad varam būt priecīgi, ka šobrīd esam līderi šajā jomā Baltijas valstīs. Ar individuāli uzklātiem apvalkotiem stentiem (stentu transplantātiem) mēs varam atjaunot visu lielāko cilvēka ķermeņa artēriju, ieviešot papildu caurules katrā tās zarā, kas baro iekšējos orgānus un tādējādi izvairoties no tā plīsuma. Pirms pusgada mēs izmantojām individuālu stentu transplantātu īpašā vietā – aortas lokā ar zariem, kas piegādā asinis smadzenēm. Šīs procedūras, kas ilgst aptuveni trīs stundas, galvenā priekšrocība ir tā, ka tās laikā nav nepieciešama mākslīga asinsrite vai krūškurvja atvēršana – pietiek ar to, ka kājās un rokās ir artēriju piekļuves punkti līdz 8 mm diametrā,” par sasniegumiem ir gandarīts invazīvās radioloģijas speciālists.
Invazīvā radioloģija ir neatņemama mūsdienu vēža ārstēšanas sastāvdaļa
Saskaņā ar invazīvā radiologa Dr. Donatas Jocius teikto, ārkārtīgi strauji attīstošā invazīvās radioloģijas joma ir invazīvā onkoloģija. Mūsdienu medicīnas virziens ir minimāli invazīvas, mazāk traumatiskas metodes, kuru galvenais mērķis ir sasniegt tādu pašu vai labāku terapeitisko efektu, samazinot komplikāciju risku un ātrāk atgriežot pacientu parastajā dzīves ritmā. Tāpēc gan invazīvā radioloģija, gan invazīvā onkoloģija, kad visas procedūras un operācijas tiek veiktas ar maziem iegriezumiem vai tikai punkcijām, arvien vairāk iedziļinās pacientu ārstēšanā. BCLC Barselonas klīnika Aknu vēzis) 2022 vadlīnijas primāriem aknu agrīnās stadijas audzējiem (hepatocelulāra karcinoma) līdz 2 cm termiskā ablācija ir ieteicama kā izvēles metode, kas līdzvērtīga ķirurģiskai ārstēšanai. Pašreizējie starptautiskie pētījumi, piemēram, termiskās ablācijas salīdzinājums un operatīva kolorektālā audzēja aknu metastāžu ārstēšana, arī sola, ka ablatīva terapija būs analoga operatīvajai.
“Invazīvajai radioloģijai ir daudz priekšrocību audzēju ārstēšanā. Tās ir minimāli traumatiskas procedūras ar nelielām komplikācijām, salīdzinot ar ķirurģiskām operācijām. Veicot minimāli invazīvas procedūras, tiek saglabāta salīdzinoši liela daļa ārstētā orgāna, kā rezultātā tā funkcija cieš daudz mazāk. Pēc invazīvās radioloģijas procedūras pacienti bieži jūtas labi jau nākamajā dienā, nav paliekošu parādību, viņi var pārvietoties bez problēmām, tāpēc viņi bieži var doties mājās. Īss hospitalizācijas laiks, ātra atveseļošanās pēc procedūras ir svarīgas priekšrocības – pacienti jūtas labi, var ātri atgriezties ikdienas aktivitātēs un darbā, kas ir svarīgs, lai arī reti mērāms, ekonomisks faktors,” uzsver Dr. D. Jocius.
Dr. Kurmins stāsta, ka invazīvās onkoloģijas arsenālā ir liels skaits pretvēža ieroču, kurus, apturot un cenšoties kontrolēt onkoloģisko slimību, var kombinēt ar citām ārstēšanas metodēm. Lokālas un ļoti precīzas invazīvās onkoloģijas procedūras ir īpaši svarīgas pacientiem, kuriem nevar veikt operāciju slimības izplatības, blakusslimību vai citu iemeslu dēļ.
Viena no inovatīvākajām minimāli invazīvajām metodēm, ko pašlaik izmanto, ir embolizācija. “Ar šo metodi mēs varam ceļot ar speciāliem mikrokaperiem uz asinsvadiem, kas baro audzēju un aizsprosto tos ar dažādām mikrosfērām, līmi utt. Procedūru, kad mēs piesūcinām īpašas daļiņas ķīmijpreparātos, tādējādi iegūstot dubultu patoloģisku efektu, kas iznīcina patoloģisko veidošanos (tas neietver asinis un skābekli, kas nepieciešams augšanai, un zāles nonāk šūnās), sauc par transarterisko ķīmijterapiju (TACE). Vēl viena ārstēšanas metode, kas pēdējos gados arvien vairāk tiek izmantota mūsu klīnikās, ir radioembolizācija (TARE). Šī ārstēšanas metode tiek izmantota aknu audzēju un aknu metastāžu gadījumos, kas nav piemēroti operatīvai ārstēšanai. Procedūrai tiek izmantots radioaktīvo holmu izotops, ko injicē plastmasas mikrosfēru (mikrogranulu) veidā. Mikrosfēras izplatās audzēja audos, un izotopa izstarotais beta starojums ietekmē audzēja bioloģiju un veicina šūnu nāvi,” stāsta Dr. Kurmins.
Multidisciplināra komanda palīdz nodrošināt optimālāko ārstēšanu katrā gadījumā
Universitātes slimnīcās ir īpaši sarežģīti klīniskie gadījumi – galu galā šeit nonāk pacienti ar vissarežģītākajām veselības problēmām. “Pētījumu veikšana, pastāvīga speciālistu pilnveidošana, progresīvas, zinātniski pierādītas ārstēšanas metodes un mūsdienīgs aprīkojums sniedz mūsu pacientiem iespēju pēc iespējas ātrāk atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Mūsu nodaļā veikto procedūru klāsts ir ārkārtīgi plašs un nepārtraukti paplašinās, mēs varam ārstēt visus orgānus. Arī mūsu pacienti ir ļoti dažādi, sākot no jaundzimušajiem un beidzot ar cienījama vecuma senioriem,” stāsta Dr. M. Kurmins.
Pēc sarunu biedru domām, viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu optimālu ārstēšanu katram pacientam ar onkoloģisku slimību, ir daudznozaru komanda. Piedaloties daudziem dažādiem medicīnas speciālistiem, pēc konkrētā pacienta datu, vajadzību un vēlmju izvērtēšanas diskusijas laikā tiek izstrādāts konkrēts ārstēšanas plāns šim pacientam, tādējādi pieļaujot mazāk kļūdu.
Dr. Donatas Jocius saka, ka pašlaik VUL Santaros klīnikās invazīvais radiologs, tāpat kā citu jomu speciālisti, ir neatņemama multidisciplināras komandas sastāvdaļa, un minimāli invazīvās audzēja ārstēšanas metodes bieži paplašina pacientu ārstēšanas iespējas. “Piemēram, neliela audzēja ķirurģiska ārstēšana aknu centrālajā daļā var būt sarežģīta (ir jānoņem liela daļa aknu), savukārt neliela audzēja ablācijas veikšana ir salīdzinoši nesarežģīta. Mēs saskaramies ar gadījumiem, kad ir ārkārtīgi grūti vai pat tehniski neiespējami ķirurģiski noņemt audzējus, bet, izmantojot invazīvās radioloģijas metodes, šādus audzējus var iznīcināt,” saka Dr. D. Jocius.
Dr. Mariuss Kurmins norāda, ka joprojām ne visi ārsti vai ģimenes ārsti zina, ka pacientu var nosūtīt tieši pie invazīvā radiologa konsultācijai. Daudzi joprojām iedomājas radiologu tikai kā “fotogrāfiju” aprakstu, bet tieši šīs pamatzināšanas ir augstas kvalitātes un garantētas pacientu aprūpes pamats šajos vizuālās medicīnas laikmeta laikos. Jau tagad darbs operāciju zālē vairumā gadījumu vairs netiek plānots bez vizuālās izmeklēšanas kontroles ierīces, un ārstēšanas ieteikumi jau kādu laiku ir norādījuši, ka centrālās vēnas punkcija, veicot ultraskaņas kontroli, var arī izvairīties, kaut arī no retām, bet ļoti sāpīgām komplikācijām. Spēja redzēt, ko jūs darāt, ir ārkārtīgi svarīga veiksmīgai ārstēšanai,” uzsver invazīvais radiologs.
Inovatīvas navigācijas sistēmas ļauj precīzāk iznīcināt vēža šūnas
Vēl viens jauninājums, ko izmanto invazīvās radioloģijas procedūrās Santaros klīnikās, ir novatoriska navigācijas sistēma, ko izmanto nieru un aknu vēža ablācijai (vēža šūnu iznīcināšanai). Šī rīka mērķis ir palīdzēt ātri un precīzi veikt procedūru, lai samazinātu procedūras kopējo laiku. Sistēma samazina cilvēka faktora radītos riskus, ļauj precīzāk iznīcināt vēža šūnas un novērtēt ārstēšanas ietekmi tās pašas procedūras laikā. “Ķirurģijā mums ir radikāla rezekcijas mala (kas nozīmē, ka audzējs tiek izņemts veselo audu robežās, un operāciju zālē audzējs nav palicis), savukārt invazīvās radioloģijas procedūrās audzējs fiziski paliek, bet tas tiek iznīcināts kritiskā temperatūrā, un tāpēc tas ir “miris”. Izmantojot navigācijas sistēmu, mēs varam novērtēt, vai ārsta zonā ir neskarts audzējs, salīdzinot (sapludinot) attēlus pirms un pēc ārstēšanas – navigācijas sistēma to dara automātiski, procedūras laikā. Tas atvieglo lēmumu pieņemšanu un palielina procedūras efektivitāti. Pateicoties šim rīkam, mēs varam sasniegt labākus rezultātus, ārstējot dažādu lokalizāciju audzējus (aknas, nieres, aizkuņģa dziedzeris, plaušas, kauli), samazinot atkārtotu biopsiju skaitu, atkārtotas terapeitiskās procedūras,” saka Dr. D. Jocius.
Saskaņā ar zinātniskajām publikācijām navigācijas sistēmu izmantošana sasniedz lielāku efektivitāti salīdzinājumā ar parasto attēlveidošanu invazīvās radioloģijas procedūras laikā.
Santaros klīnikas – jaunākie sasniegumi radioloģijā, zinātnē un tehnoloģijā
Šobrīd VUL Santaros klīniku Radioloģijas un nukleārās medicīnas centrā, pielietojot jaunākos sasniegumus radioloģijas zinātnē un tehnoloģijā, pacientiem tiek nodrošināti visaugstākā līmeņa diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumi. Centra struktūra sastāv no trim sadaļām. Dr. Mariuss Kurminas, viena no tām – Invazīvās radioloģijas – vadītājs, saka, ka šodien šķiet, ka citādi nevar būt, taču šādas nodaļas izveide prasīja lielu kolēģu koncentrēšanos un tālredzīgu administrācijas atbalstu. Iepriekš speciālisti, kas veic invazīvās radioloģijas procedūras, tika izkaisīti dažādās nodaļās, kas apgrūtināja optimālu darba organizēšanu.
“Jau vairākus gadus strādājam ar kvalitatīvu aprīkojumu jaunās operāciju zālēs. Augsti kvalificēti cilvēku un mūsdienīgi tehnoloģiskie spēki, augošā speciālistu pieredze palīdz nodrošināt daudzpusīgu, augstākā līmeņa radioloģisko diagnostiku un veiksmīgi ārstēt arvien sarežģītākus slimību gadījumus. Mēs esam lieliska komanda, katrs no nodaļā strādājošajiem speciālistiem proaktīvi specializējas savā iecienītākajā jomā. Komanda aug gan kvantitatīvā, gan kvalifikācijas ziņā – sadarbojamies ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, adaptējam jaunākos globālos sasniegumus, dalāmies pieredzē ar citu valstu speciālistiem. Lai gan departamentā vēl ir daudz darāmā, ko mēs ar kolēģiem iedomājamies, es domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Starp citu, mēs labprāt pieņemtu medmāsas, kuras vēlas strādāt ar inovācijām un palīdzēt ar unikālām procedūrām nodaļā, tāpēc tās, kuras vēlas ar mums sazināties,” saka Dr. Marius Kurminas.
Pēc Donatas Jocius teiktā, invazīvā radioloģija, īpaši, veicot asinsvadu manipulācijas, šobrīd ir aktīvi kultivēta medicīnas joma visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan, pēc viņa teiktā, neangioloģiskās iejaukšanās radioloģijas procedūras Lietuvā apjoma ziņā ir progresīvākas – mūsu valstī nav nevienas medicīnas iestādes, kurā plaši tiktu pielietotas minimāli invazīvas invazīvās invazīvās radioloģijas metodes aknu, nieru, plaušu, kaulu audzēju ārstēšanā, šajā virzienā virzās arī latvieši un igauņi, un pieredze nemitīgi dalās ar kaimiņvalstu kolēģiem.
“Es ticu, ka šajā jomā mēs sekojam līdzi Rietumeiropai, un mūsu kopīgais darbs palīdzēs nodrošināt optimālu un mūsdienīgu onkoloģisko pacientu aprūpi gan Lietuvā, gan Baltijas valstīs,” uzsver Dr. Donatas Jocius.
